Melbārde: jāatbild uz jautājumu, kāda ir dziesmu svētku misija 0
Domājot par nākamajiem dziesmu un deju svētkiem, jāatbild uz jautājumu, kāda ir dziesmu svētku misija 21. gadsimtā un kam šie svētki īsti ir domāti, dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai veltītajā konferencē sacīja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) direktore Dace Melbārde.
Rīgas Latviešu biedrības namā trešdien un ceturtdien notiek dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai veltīta konference “Dziesmu un deju svētki Latvijas simtgadei”, kas ir noslēgums septembrī un oktobrī notikušajai dziesmu un deju svētku izvērtēšanai Latvijas reģionos un svētku projektu darba grupās.
Runājot par secinājumiem pēc vasarā notikušajiem dziesmu un deju svētkiem, Melbārde uzsvēra, ka mums jānoskaidro, kāda ir dziesmu svētku misija 21. gadsimtā un kāds svētku sagatavošanas process un kāda programma šo misiju vislabāk īstenotu. Tāpat svarīgi ir atbildēt uz jautājumu, kam tad dziesmu svētki ir domāti – dalībniekiem, skatītājiem vai ārvalstu tūristiem, kas ir galvenās dziesmu svētku mērķa grupas.
Ļoti svarīgi ir arī noskaidrot, vai dziesmu svētkus redzam kā labi producētu kultūras produktu, kas iestājas par mākslinieciski augstvērtīgām kvalitātēm, vai primāri redzam tos kā tautas svētkus, kuros tiek apmierinātas sabiedrības dažādās gaumes.
LNKC vadītāja arī norādīja, ka dziesmu svētkiem turpmāk iespējami divi attīstības scenāriji. “Turpinot birokratizētu un no augšas uz leju strukturētu organizāciju, veidojam dziesmu svētkus kā labi iepakotu, mārketētu biznesa projektu, kurā valsts institūcijas ir galvenais producents. Otrs scenārijs – svētki ir nozīmīgs cilvēkkapitāla veidotājs. Un šajā gadījumā svarīgas ir horizontālās saites dziesmu svētku tradīcijas nodrošināšanā – ģimenes, vietējās kopienas, vietējās skolas,” sacīja Melbārde.
Viņa savā runā pirms konferences diskusijām norādīja, ka pie šovasar notikušo dziesmu un deju svētku veiksmēm jāpieskaita svētku komunikācija, pasākumu daudzveidība, mazākumtautību iesaiste, aicinājums saglabāt augstas mākslinieciskās kvalitātes, kordiriģentu koris kā forma, ietekme, kas radās, savlaicīgi strādājot ar ārzemju latviešiem, svētku ieskandināšana pašvaldībās, plašais svētku atspoguļojums televīzijā, radio, internetā, efektīvs dienestu darbs un sadarbība, kā arī alkohola ierobežošana svētku pasākumos.
Par gājienu cilvēku viedoklis sadalās puse uz pusi – vieni uzskata, tas tas bija labi organizēts, citi ir pilnīgi pretējās domās, viņa atzina.
Savukārt, runājot par mīnusiem, kas novēroti šajos svētkos, Melbārde uzsvēra dalībnieku pārslogojumu, to, ka viņiem trūkst laika apmeklēt pasākumus, ļoti intensīvu programmu, mēģinājumus, dalībnieku disciplīnu, sūdzības par dalībnieku sadzīves apstākļiem skolās. Tāpat būtisks ir svētku savlaicīgs plānojums visos aspektos un tas, lai gatavošanās svētkiem nesākas gadu pirms tiem.
Būtisks trūkums ir svētkiem atbilstoša infrastruktūra, teica Melbārde, piebilstot, ka 2018.gadā pieprasījums pēc dziesmu un deju svētkiem tikai augs, no tās izriet arī biļešu tirdzniecības problēmas. Jādomā arī par pasākumu hronometrāžu, kas īpašu aktualitāti ieguva dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā. Tāpat nozīmīgi ir dziesmu un deju svētku repertuāra izveides principi, zelta fonda, jaundarbu izmantošana, kāda ir dalībnieku, sabiedrības loma repertuāra veidošanā.
Melbārde informēja, ka diskusijas raisījusi arī virsvadītāju, virsdiriģentu izvirzīšana – vai labi vai slikti, ka viņu šoreiz bija tik daudz. Tāpat tas, ka lielajām nozarēm, kopnozarēm nebija divu programmu, kas gan ir sociāli ekonomiskās krīzes sekas. Arī iekšējās komunikācijas jautājumi varēja būt labāk organizēti, viņa atzina.
XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV deju svētki notika no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētkos piedalījās 40 tūkstoši dalībnieku – kolektīvi no Latvijas, latviešu diasporas un ārvalstīm. Tos noskatījās kopumā aptuveni pusmiljons cilvēku.
