Grūtākās ainas 6
Pateicoties dalībai filmā, viņš pirmoreiz bijis gan Somijā, kur filmēti skati taigā, gan Pasienē, kur uzņemtas Sibīrijas nometnes ainas. Visvairāk viņu pašu satraukusi epizode ar notikumiem lopu vagonā. Edvīns stāsta: “Mūs veda uz vagonu, stūma karavīri… Varu tikai iedomāties – tā bezspēcība, kādu toreiz izjuta cilvēki, laikam bija briesmīga. Filmā viss bija ierīkots iespējami tuvu toreizējai dzīves nežēlīgai īstenībai – vilciena vagonā visi bērni uztraucās par tēviem, sievas par vīriem, viena sieviete gribēja izdarīt pašnāvību… Filmējoties arī mums tajā lopu vagonā pa īstam bija traki karsti, un, pauzēs izejot ārā, likās, ka tikko esam iznākuši no kaut kādas drūmas pasaules, kaut tā, protams, ir tikai filma.”
Bijuši kadri, kas izdevušies vai ar pirmo piegājienu, taču citus nācies filmēt piecas un pat septiņas reizes. Viena no grūtākajām Edvīnam bijusi aina, kur Sibīrijā viņa atveidotais puika aiz bada no mēslu kaudzes atkritumos izrakņājis saglumējušu kartupeli un lūdz to mātei izvārīt. “Bet Melānija dēlam uzkliedz – met zemē!” stāsta Edvīns. “Šveices aktrise šos divus vārdus bija iemācījusies latviski. Manis atveidotajam puikam ļoti gribas ēst, taču mamma liek to kartupeli mest zemē… Viņš nesaprot, kāpēc tā jārīkojas, ja vēders aiz bada raujas čokurā… Tāpēc filmā Melānijas dēls uz mammu kļūst dusmīgs. Taču man tās dusmas bija diezgan grūti notēlot.”
Bija epizodes, kur Melānijas dēlam, pa Sibīrijas dūkstīm izbridušam, pie mammas jāatskrien noelsušamies. Lai šo elsošanu panāktu, Edvīnam vajadzējis iepriekš izpildīt daudzus pietupienus. Kā handbolistam tas nebūtu bijis īpaši grūti, taču filmēšanas laikā bijušas problēmas ar ceļgalu – tas bijis treniņos izsists, vēl sastieptas saites un vienā vietā arī ieplīsušas. Bet galu galā ārsts filmēšanās labad piekāpies.
