0
Kur slēpjas meksikāņu miljoni?
Ar miljoniem domāju nevis naudu, bet iedzīvotāju skaitu. Oficiālā statistika liecina, ka Meksikā to ir apmēram 109 miljoni. Taču, visticamāk, viņu ir daudz vairāk, jo laukos esot gana kuplas ģimenes, kuru bērni diezin vai tiek ieskaitīti šajos ciparos. Senie maiji allaž uzskatīti par viediem un gudriem, ar labām zināšanām dziedniecībā, arhitektūrā, matemātikā utt. Bet mūsdienu maiju tiešie pēcteči, pie kuriem joprojām piederot vismaz pāris miljoni iedzīvotāju, lielākoties dzīvo visprimitīvākajā nabadzībā un ir analfabēti. Tā, lūk, katram atšķirīgs ir gan pirmais, gan 21. gadsimts neatkarīgi no tā, vai tas ir mūsu ērā vai pirms tās…
Lai nokļūtu no vienas pilsētas citā, stundām braucām pa labas kvalitātes šosejām, kuru lielākā daļa ir maksas. Ik pa brīdim mašīnu apturēja gan bruņotas, gan citādas patruļas, jautājot, kurp un no kurienes dodamies, ko vedam, lika atvērt bagāžnieku – meklējot narkotikas, ķerot kontrabandistus. Vietējie gan teic, ka vienmēr visu varot sarunāt, jo korupcija Meksikā sit augstu vilni.
Abpus ceļam – tūkstošiem hektāru federālās zemes. Aizaugušas, nekoptas, džungļiem atdotas. Visapkārt viena liela neapdzīvota nekuriene, kas tikai vietumis mijas ar maziem ciematiņiem, kuru galvenais rūpals, šķiet, ir automašīnu remonta un riepu maiņas pakalpojumi. Ārpus pilsētām reti izdodas ieraudzīt kādu jaunu auto, tāpēc, jādomā, šis ātrais ceļmalu serviss gluži labi rullē. Ieteikums – bez īpašas vajadzības nomaļās un mazapdzīvotās ceļmalās labāk neapstāties.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes valstī nav daudz, līdz ar to pastāv problēmas apgādāt visus iedzīvotājus ar pārtiku. Galvenā kultūra, kas redzama Jukatanā, ir eļļas palmas un kukurūza. Slavenie kaktusi Jukatanā neaug – gaiss pārāk mitrs. Tie meklējami valsts ziemeļdaļā.
Jautājums – kur gan slēpjas visi iepriekš minētie meksikāņu miljoni, ja plašajos laukos viņi tikpat kā nav manāmi? Protams, tur, kur ir darbs vai vismaz cerība tādu atrast. Tātad – pilsētās un to tuvumā. Tā kā pilsētu kapacitāte ir stipri limitēta, to pierobežās plešas milzīgas teritorijas ar tā saucamajām favelām jeb graustu rajoni, kur mitinās miljoniem nabadzīgo iedzīvotāju. Skumjākais, ka lielākajai iemītnieku daļai šāda dzīve ir gan pagātne, gan tagadne, gan nākotne vienlaikus. Un tie sirmie kungi, kuriem ir iespēja pilsētu centrālajos laukumos tūristu izklaidei piestrādāt par dziedošajiem mariači lielās sombrero cepurēs, ir lieli veiksminieki. Tāpat kā mazo krodziņu īpašnieki, kuri, pirms atnest rēķinu, pēkšņi paķer no plaukta noputējušo, pabalējušo platmali, sastellē fikso galdiņu ar tekilu un vēl kaut ko un kā īsteni doni Pedro, smaidot ūsās, piedāvā uz ātru roku pabaudīt to, ko, viņuprāt, ieceļotāji Meksikā sagaida…
Meksikas moto esot “La Patria es Primero” jeb “Tauta ir pirmajā vietā”. Nez vai ir valsts, kas negribētu dižoties ar šādu moto. Diemžēl retā spēj to īstenot arī dzīvē. Ja Meksika spētu, ASV prezidenta amata kandidātam Trampam nevajadzētu draudēt meksikāņiem ar augstiem žogiem un citiem šķēršļiem, lai apturētu viņu straumi uz labākas dzīves iespējām kaimiņvalstī…
DER ZINĀT
* Meksikāņu naudas vienība ir peso; 1 eiro ir apmēram 19 peso. Valūtas maiņai vienlīdz labi der gan eiro, gan ASV dolāri.
* Uz Meksiku vislabāk doties laikā no novembra līdz aprīlim, kad vidējā gaisa temperatūra ir ap 30 grādu; Kankunā un Meksikas līča piekrastē no maija līdz oktobrim ir lietus periods un tāda svelme, ka vienīgā vieta, kur gribēsies nokļūt, būs tā, kas met ēnu. Martā gan jāmēģina netrāpīt laikā, kad Meksikas kūrortos pavasara brīvdienās sarodas amerikāņu koledžu studenti – Holivudas filmās redzētā brīvsolī tikušo jauniešu ālēšanās esot tikai “ziediņi”…
* Ja jālido caur ASV, obligāti vajadzīga iebraukšanas atļauja jeb ESTA; ASV lidostās jārēķinās ar garām rindām, ilglaicīgām un atkārtotām bagāžas un dokumentu kontrolēm; jābūt gatavam atbildēt uz jautājumu, vai ir apmeklēta Sīrija, Sudāna vai Irāka, un apstiprinošas atbildes gadījumā var nākties doties uz speciālām pārrunām, kas prasīs vēl papildu laiku – amerikāņi ne īpaši grib noticēt apgalvojumam, ka uz Sīriju vai Irāku kāds dodas tikai tūrisma braucienā.
* Mājās var atvest indiāņu šūpuļtīklu, izšūtu kleitu vai blūzi, gaumīgu sudraba kulonu ar maiju kalendāru un, protams, tekilu. Īpašais suvenīrs – svilpīte ar īstu jaguāra brēcienu.
