Meksikā atzīmē 19. gadsimta neatkarības cīņu sākumu 0
“16. septembrī mēs atzīmējam neatkarības cīņu sākumu,” teic Meksikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā Horhe Lomonaho. Šajā dienā Meksikā cilvēki pulcējas pilsētu laukumos, lai piedalītos ceremonijā, svinētu neatkarību un pieminētu savus varoņus.
Iezvanīja cīņu sākumu
16. gadsimtā Migela Kortesa vadībā pašreizējā Meksikas teritorijā ieradās konkistadori, lai iekarotu tolaik vietējo indiāņu pārvaldīto teritoriju. Meksikas sabiedrība 19. gadsimtā bija jau noslāņojusies – vismazāk tiesību bija pirmiedzīvotājiem, tālāk sabiedrības struktūrā sekoja metisi jeb “jaukto asiņu” cilvēki, tad Meksikā dzimušie spāņi, bet vislielākās privilēģijas baudījuši Spānijas varas pārstāvji. Pirmsākumā cīņas virzīja Meksikā dzimušie spāņi, un tās nebija iezemiešu iniciatīva. Viens no neatkarības kustības līderiem, katoļu priesteris Migels Idal-go Doloresas pilsētā 1810. gada 15. septembra vakarā ieskandināja baznīcas zvanus, lai sapulcētu cilvēkus un aicinātu viņus stāties pretim rojālistu varai, lai Meksika iegūtu neatkarību, stāsta H. Lomonaho. Vēlāk priesteri kopā ar domubiedriem nogalināja Spānijas karavīri un cīņas ilga līdz pat 1821. gada 27. septembrim, kad tika atzīta Meksikas neatkarība.
“Katras pilsētas centrālajā laukumā 16. septembrī pulcējas cilvēki uz el grito jeb raudu ceremoniju. Tajā mēs saucam: “Ilgu mūžu neatkarībai, ilgu mūžu mūsu brīvībai, lai dzīvo mūsu varoņi!” Ceremonija beidzas ar raudām, izkliedzot trīs reizes: “Lai dzīvo Meksika!” Pēc tās tiek plivināti karogi. Tā ir ļoti emocionāla ceremonija, kurā tiek spēlēta arī valsts himna,” stāsta vēstnieks.
Pilsētās un ciemos notiek plašas svinības, ēdot nacionālos ēdienus, kā arī klausoties mariači jeb tautas dziesminieku spēlētās tradicionālās meksikāņu dziesmas. Valsts prezidents sveic tautu svētkos Mehiko centrālajā laukumā.
Neatzina okupāciju
Runājot par kopīgo starp latviešiem un meksikāņiem, H. Lomonaho teic, ka tā vēsturiski ir vēlēšanās būt par brīvu nāciju. “Ikvienai nācijai ir valoda, kultūra un identitāte. Mēs esam sava likteņa lēmēji un saprotam, ka varam priecāties par to, kā mēs ieguvām neatkarību 1821. gadā un kā jūs 1991. gadā to atguvāt,” sacīja vēstnieks. Vizītes laikā Rīgā vēstnieks apmeklējis arī Okupācijas muzeju, un viņu izbrīnījusi plāksne, uz kuras norādītas valstis, kas nav atzinušas Latvijas okupāciju. “Es teicu, ka Meksikas tur trūkst, jo pēc Pirmā pasaules kara mēs atzinām jūsu neatkarību, bet mēs neatzinām padomju okupācijas varu Latvijā. Tā bija pret mūsu vērtībām, par kurām esam lepni. Kad Latvija atguva neatkarību 1991. gadā, mums nevajadzēja no jauna to atzīt, atlika atjaunot diplomātiskās attiecības,” teic vēstnieks. Viņš uzskata, ka mūsdienās redzamākais piemērs Latvijas un Meksikas ekonomiskajai sadarbībai ir “Cemex” cementa ražotne Latvijā, jo tā mātesuzņēmums ir globāla kompānija, kas pieder meksikāņiem.
Būs jaunas reformas
Vēstnieks teic, ka viņš ir lepns par savas valsts bagāto vēsturi, krāšņo dabu un mūsdienu Meksikas kultūru. Meksikāņu popkultūra Latvijā ir pazīstama ar TV seriāliem.
“No biznesa perspektīvas telenoveles ir veiksmes stāsts un šai industrijai klājas labi, taču nezinu, vai tas ir labākais piemērs, kas raksturo Meksiku,” saka H. Lomonaho. Viņš vēlētos, lai viņa valsti pazīst pēc tās atšķirīgās un oriģinālās virtuves, jo lielākoties pasaulē ir pazīstami tās paveida “Tex – Mex” ēdieni.
Tāpat viņš uzsver, ka Meksikas vizītkarte ir arī labs un kaislīgs futbols, piemēram, šogad viņu futbolisti uzvarēja olimpiskajās spēlēs, pēc meksikāņu alus “Corona”, kā arī pēc valsts strauji augošās ekonomikas. Kā savas valsts izaicinājumus viņš nosauc izglītības kvalitātes uzlabošanu, reformas darba tirgū, kā arī plaši izvērsto cīņu pret noziedzību. Nesen Meksikā ievēlēts jauns kongress un prezidents, un vēstnieks teic, ka valstī būs jaunas reformas, kuras virzīs jaunā administrācija. Līdz decembrim amatā vēl ir pašreizējais prezidents Felipe Kalderons, kurš pazīstams ar aso cīņu pret noziedzību, bet pēc tam Meksikas valsts galvas pienākumus uzņemsies jaunievēlētais prezidents, bijušais Mehiko štata gubernators Enriko Peņa-Njeto.