Treneris nedrīkst pārmest federācijai. Saruna ar Kirovu Lipmanu 20
Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans kanādieša Teda Nolana paveikto ar Latvijas izlasi vērtē ļoti kritiski, tomēr arī nākamo galveno treneri plāno meklēt vispirms Ziemeļamerikā. Grib atrast nopietnāku treneri, bet vienlaikus arī tādu, kurš darba devējam īpaši acīs nelec.
Labs cilvēks nav profesija
“Kā psihologs Nolans ir ļoti labs, psiholoģiski nenospiež spēlētājus, nelamājas, atļauj trenēties pēc sava prāta, un viņiem tas ļoti patīk. Salīdzinājumam: Oļegs Znaroks – maķ peremaķ. Varbūt tas nav pareizi, bet viņš bija strikts – tev jādara tieši tas, ko es saku! Skatoties principiāli, trijos pasaules čempionātos Nolans ne reizi nav izpildījis uzdevumu, izlase neiekļuva astoņniekā. Nu nav viņš labs treneris. Galvenais ir rezultāts, kura Nolanam nebija. Kvalificēšanos olimpiskajām spēlēm neuztveru kā galvenā trenera nopelnu, jo bija ļoti saliedēts kolektīvs ar Sandi Ozoliņu priekšgalā,” intervijā ” LA” sacīja Kirovs Lipmans.
– Uzaicinot Nolanu, bijāt gaidījis lielāku atdevi?
– Protams. Es ne reizi Nolanam neesmu pārmetis, bet viņš ļoti labi saprata, ka rezultātu dod tieši kolektīva spēks. Kas pierunāja Ozoliņu piedalīties olimpiskajās spēlēs? Es! Vienojāmies, ka viņš spēlēs Sočos, bet ne Minskā. Pierunāju arī Mārtiņu Karsumu, kuram bija savainojums, bet Sandis pārliecināja Jāni Spruktu. Nav jēgas par Nolanu daudz runāt. Mums vajag nopietnu treneri, kas dod rezultātu. Nolans ir labs cilvēks, bet tā nav profesija. Trenerim jābūt stingram.
– Uzskatāt, ka Znaroks bija vairāk piemērots Latvijas izlasei?
– Neapšaubāmi! Lai gan 2011. gadā arī Znaroka vadībā gandrīz izkritām no elites divīzijas.
– Esat jau sācis meklēt jaunu treneri?
– Nē, pagaidām tikai esmu runājis ar dažiem pazīstamiem cilvēkiem Kanādā. Man ir ideja ņemt treneri no Ziemeļamerikas. Jaunieši, kas piedzimuši neatkarības laikā, nav dzirdējuši treneru lamāšanos, izveidojusies cita mentalitāte, un viņiem vajadzīgs ārzemju treneris. Viņš var būt arī no Eiropas, bet vietējo speciālistu vidū neredzu neviena, kas var uzņemties izlases vadību.
– Treneris no Krievijas nevarētu būt?
– Šāda varianta man nav. Ja krieviem būtu treneris, viņi nekad nepiedāvātu savu izlasi Znarokam.
– Viņš taču savējais Krievijā.
– Jā, čeļabinskietis, bet krievi bija šokā, uzzinot, ka viņam ir Vācijas pilsonība. Nevar cilvēks divos trīs gados tik strauji izaugt.
– Vai jums kāds tīri cilvēciski atvainojās par neieskaitītajiem vārtiem spēlē pret baltkrieviem?
– Nē, nemaz necerēju. Palieku pie viedokļa, ka tas bija turnīra rīkotāju ieinteresētības rezultāts. Pirms tam Aleksandrs Lukašenko atklāti pateica, ka baltkrievi nedrīkst zaudēt latviešiem. Runāju ar tiesnešu sektora vadītāju, viņš saprot, ka notikusi netaisnība, bet baidās to atzīt.
Ābolam jāmācās
– KHL klubos populāri ir Somijas treneri. Jūs tajā virzienā neskatāties?
– Principā var skatīties, bet, cik esmu runājis ar hokeja speciem, somi nav vienkārši cilvēki, grūti veidot kontaktu.
– Ārzemju speciālisti ir dārgi?
– Viss ir relatīvi. Skandināvijas valstīm vai Krievijai tas nav dārgi, Latvijai – ļoti. Ja federācija no valsts gadā saņem 119 tūkstošus, tad ar to nepietiek pat galvenā trenera noalgošanai.
– Izskanējis variants par Arti Ābolu.
– Man nekas nav pret Ābolu, bet viņš tikai vienu gadu nostrādājis par galveno treneri un neko īpašu nesasniedza. Domāju, ka Ābols izlasei pagaidām nav gatavs, vēl jāiegūst pieredze, jāmācās un jāpierāda sevi. U-20 izlasi, iespējams, varētu iedot Leonīdam Beresņevam, viņš ir ar mieru atgriezties mājās.
– Cik ilgā laikā gribētu tikt skaidrībā?
– Vēlākais būtu februāris, varbūt marts. Tas nenozīmē, ka nevarētu arī agrāk, Nolanu savulaik jau augustā atvedu.
– Kurš ir bijis Latvijas izlases labākais treneris?
– Trenerim jābūt cilvēciskai attieksmei pret darba devēju. Ja atļaujas pārmest kaut ko federācijai un īpaši prezidentam, tad man tas nav pieņemami. Tādā ziņā Znaroks bija visgodīgākais, nekad nepārmeta federācijai vai man personīgi, mēs esam draugi. Es izaudzināju Znaroku, vilku, lai viņš kļūtu par treneri. Znaroks varbūt nebija visprofesionālākais, toties visgodīgākais.
– Pārējie daudz ko jums pārmetuši?
– Lindstrēms acīs teica vienu, bet aiz muguras lamājās. Arī Vasiļjevs bija tāds pats.
– Kā vērtējat aizvadīto sezonu?
– Pozitīvi. U-18 izlase iekļuva elites divīzijā, tātad mums būs spēlētāji arī nākotnē. Ceturto reizi pēc kārtas piedalījāmies olimpiskajās spēlēs. Pasaules čempionātā gan atkal esam 11. vietā, progresa nav. Nolans decembrī neieradās uz pārbaudes spēlēm, aprīlī aizkavējās Ziemeļamerikā. Bet naudu prasa katru mēnesi, pamēģini nesamaksāt. Finansiālajos jautājumos mums bieži nācās konfliktēt.
– Bet viņš no Latvijas izlases atvadījās ar asarām.
– Muļķības. Tā bija komēdija. Vienīgais, ko Nolans novērtēja, ka darbs ar Latvijas izlasi viņam pavēra atpakaļceļu uz NHL.
