Meklēs ārvalstu ekspertus – latviešu valodas pratējus 0
Gaidāms, ka jau šonedēļ ārvalstu eksperti, kas veic Latvijas zinātnisko institūciju starptautisku vērtēšanu, nāks klajā ar starpziņojumu par zinātniskās pārvaldības sistēmu mūsu valstī, bet līdz gada beigām vērtēšanu vajadzētu pabeigt.
Zinātnisko institūciju vērtēšana tiks veikta sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes biroju Latvijā, kas šim darbam piesaistījusi arī organizāciju “Technopolis Group”, kam esot 20 gadu pieredze līdzīgu ekspertīžu veikšanā. “Technopolis Group” darbojusies, piemēram, Čehijā un Zviedrijā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa atzina, ka visas ekspertu grupas vēl nav pilnīgi izveidotas. Ekspertus apstiprina IZM, un ir svarīgi, lai viņi būtu autoritāte gan savā zinātnes nozarē, gan zinātnisko institūciju vērtēšanā. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kur tika spriests par aktualitātēm zinātnes jomā, daļa deputātu uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai eksperti prastu latviešu valodu.
Gan deputātus, gan daļu zinātnisko institūciju satraucis tas, ka institūtiem lūgts vērtēšanas vajadzībām iesniegt piecas (no dažiem lielākajiem institūtiem vairāk) nozīmīgākās publikācijas angļu valodā, kas tapušas laikā no 2006. līdz 2012. gadam. Latviešu valodā publicēto drīkstot piedāvāt tikai izņēmuma gadījumā.
Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta, Latvijas Universitātes (LU) Vēstures institūta, LU Latviešu valodas institūta, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadītāji tāpēc uzrakstījuši satraukuma pilnu vēstuli Saeimas komisijai, kurā pauž bažas, ka tādējādi tiks vērtēta nevis publikāciju kvalitāte, bet gan tajā lietotā valoda. Publikācijas angliski minētajiem institūtiem gan esot, taču tās ne vienmēr vispilnīgāk atspoguļojot attiecīgās nozares devumu zinātnē.
IZM apgalvo, ka vērtēšanas metodoloģiju gan patiesībā, balstoties uz daudzu gadu Anglijas pieredzi, esot izstrādājusi Latvijas Zinātņu akadēmija. Akadēmiķis Andrejs Siliņš atzina, ka metodoloģija tiešām izstrādāta 2011. gadā, kad saskaņā ar likumu jau vajadzēja norisināties vērtēšanai, taču LZA lēmusi, ka vērtēšanā jāņem vērā publikācijas, taču nenoteica, cik tām jābūt un kādā valodā rakstītām.
Deputāte un zinātniece Janīna Kursīte (“Vienotība”) izteicās, ka letonikas pētījumiem, piemēram, jābūt vērstiem uz savu valsti, tāpēc publikācijas angliski nav nepieciešamas. Kuru gan ārzemēs interesējot, piemēram, pētījumi par latviešu valodas instrumentāli.
“Vērtēšanu pasūta Latvijas valsts, un tai ir tiesības noteikt, kāds ir svarīgs pētījums un kāds ne,” sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (“Vienotība”). “Nekas nav vieglāk kā publicēt divu līdz trīs autoru pētījumu starptautiski indeksējamā žurnālā. Absolūti nepareizi, ja tas tiek vērtēts, bet “Baltu valodu atlants” neskaitās.”
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka, piemēram, Igaunijā daudzi humanitārās jomas pētījumi tiek tulkoti angliski un ārzemēs par tiem ir gana liela interese. Arī Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētājs Egīls Stalidzāns bilda, ka no Igaunijas un arī Lietuvas ir ap 120 starptautisku publikāciju gadā, kamēr no Latvijas – tikai četras.
A. Kiopa mierināja deputātus un zinātniekus, stāstot, ka publikācijas varētu tikt iedalītas globālajā, Eiropas un Latvijas līmenī, un pēdējās, ja vien būs kvalitatīvas, netiks vērtētas zemāk. Viņa solīja, ka tikšot meklēti arī atzīti eksperti, kas runā latviski.
Patlaban IZM darbs turpinās arī pie jaunajām zinātnes un tehnoloģiju pamatnostādnēm, kas stāsies spēkā no 2014. gada un noteiks, kādās zinātņu jomās valsts pasūtīs pētījumus nākamajos četros gados. A. Kiopa norādīja: izstrādājot pamatnostādnes, valsts ņem vērā arī to, kurās jomās Latvijas zinātnieki jau ir spēcīgi. Tās tad arī būtu vērts atbalstīt. Latvijas zinātnes padome kā prioritārus zinātņu virzienus noteikusi enerģiju un vidi, inovatīvos materiālus un tehnoloģijas, letoniku, sabiedrības veselību, vietējo resursu izpēti un ilgtspējīgu izmantošanu.
