I. Bušmanis: – Bet ko tad darīt tām saimniecībām, kas no tirgus izgājušas? Pētījumā, ko jau pieminējām, bija vairāki varianti, ko darīt laukos… 24
– Katrā pētījumā saskatu racionālas domas. Zinātnieki pētījumu veic, balstoties uz faktiem, bet es to sauktu par teoriju. Jo, aprunājoties ar cilvēku Latgalē, redzi, ka viņam ir bažas – vai es varēšu, man jāņem kredīts, kā es to atdošu… Pareizi jautājumi reālā darba darītājam. Es atļaušos teikt, ka šobrīd cilvēki ir drošāki un zinošāki. Bet priekšā ir viens smags pārbaudījums visiem. Proti, nav akmenī iecirsts naudas sadalījums starp mazajiem, vidējiem un lielajiem saimniekiem un, ja vajadzēs, tad darīsim par labu mazajiem un vidējiem, paņemot no lielajiem paredzētā. Bet ir viens liels jautājums – kā cilvēki spēs iegūt līdzfinansējumu. Un tas ir banku jautājums.
S. Dieziņa: – Cik bankas šobrīd ir piesardzīgas, finansējot projektus?
– Ļoti. Banku eksperti projektus vērtē ļoti piesardzīgi, skatoties ilgtermiņā, kas ar konkrētu produktu, nozari notiek un notiks. Krievijas embargo dēļ tās kļuvušas vēl piesardzīgākas un tas var būt klupšanas akmens nevis stiprajām saimniecībām, kuru nav daudz un kurām nav saistību pret bankām, bet tām, kam jau ir saistības. Ja, piemēram, iesniegts tūkstotis projektu un tos visus LAD atbalstījis, tas nenozīmē, ka tie visi tiks īstenoti. Un neīstenošanas iemesls būs finanšu nepietiekamība. Tāda ir dzīve, un ar to daudziem mazajiem un vidējiem saimniekiem jārēķinās. Ir izsludināta pirmā kārta, projekti ir iesniegti, un tagad cilvēkiem ir seši mēneši, lai atrastu finansējumu.
Iepriekš īpaši atvieglotus kreditēšanas nosacījumus deva Lauku attīstības fonds, kas tagad ietilpst AFI “ALTUM”. Mēs esam pateikuši, ka nedrīkst pasliktināties nosacījumi atbalstam lauksaimnieku projektiem. Viņi to ir apsolījuši. Līdz šim lauksaimnieki kredītu atmaksas jomā bijuši vieni no labākajiem.
