– Pētījumā “Latvijas lauku telpas attīstība un tās izaicinājumi” zinātnieki paredz lauku iztukšošanos, ja netiks ieguldīti 50 miljoni, radot apmēram 40 tūkstošus jaunu darba vietu. Taču nodarbināto skaits turpina samazināties. Viss notiek dabiski un nenovēršami vai arī ZM piekopj vadītas attīstības scenāriju? 24
– Tas ir Miglava kunga pētījums. Mums daudzos jautājumos nav vienādas domas ne ar Ķīli, ne Rungaini, ne Miglavu. Jau laikā, kad pirmoreiz biju ministrs, teicu, ka lauksaimnieciskā ražošana ir bizness, un par to nekaunos. Man toreiz stāstīja, ka lauksaimniecība nevar būt bizness, bet tas pēc definīcijas ir bizness – tā saku joprojām. Viena lieta – kad šie rādītāji uzlabojas valstī, bet otra – ja mēs nodalītu kādu summu – trešdaļu no platībmaksājumiem, lai attīstītu mazo un vidējo ražošanu. Viņi gan tiek klāt arī pie citiem fondiem, bet daļa naudas atstāta ne tikai lauksaimniekiem, bet arī citu darbību veikšanai laukos, kur cilvēki var darboties un uz tiem nevajadzētu attiecināt lielos kāpumus. Tie būs cilvēki, kas dzīvos laukos, nodarbosies ar kādu rūpalu un, taisni otrādi, vilks tos ciparus atpakaļ.
Pamazām mēs ceļam ražību un lauksaimniecības izlaide uz vienu nodarbināto pieaug. Un, salīdzinot ar vecajām ES dalībvalstīm, mūsu attīstība notiek daudz straujāk. Mums ir bijis straujāks pieaugums nekā Igaunijai. 2010. gadā atdevē no katra investēta eiro atpalikām par 42% no ES vidējā rādītāja, bet 2013. gadā – par 40%. Redzam, ka lēnām tuvojamies Eiropas līmenim.
S. Dieziņa: – Bet ko darīt, lai šī attīstība neapstātos un notiktu vēl straujāk?
– Vidējais slānis nav tas, kas virza attīstību strauji uz priekšu, bet mēs uzskatām, ka tas ir jādara. Šobrīd pat mums var pārmest, ka mēs par vieglu dodam naudu tiem, kas ar biznesu grib nodarboties, jo prasības ir ļoti atvieglotas. Lai Dievs dod cilvēkiem prātu šo naudu neizķēzīt, bet ieguldīt kādas ražotnes attīstībā. Esam izveidojuši nosacījumu, ka LLKC konsultantam tomēr biznesa plāns būs jāapskatās un jāakceptē. Jo iepriekš bija tādi brīnumi, ka varēja darīt, ko gribi: pērc tējkannas, krūzītes, traktoru, motociklu, džipu vai ieliec ražošanā. Neviens nestāvēja tiem simtiem klāt un nepārbaudīja, ko katrs pērk.
– Bet varbūt tas bija par iemeslu faktam, ka iepriekšējā plānošanas periodā mērķis – radīt jaunas darba vietas laukos – netika sasniegts, jo izpildīts vien par 22%?
– Es tiešu korelāciju te neredzu. Piemēram, laukos viens cilvēks nodarbojas ar aitkopību un uztaisa vēl pārstrādi. Viņa ģimenē ir trīs cilvēki. Domā, ka viņš ņems kādu klāt? Neņems, jo ģimenes uzņēmums. Tāpēc nevienas jaunas darba vietas nav. Uzskatu – ja cilvēki paši tiek galā un var paēdināt bērnus, tad ir labi. Svarīgi ir tirdziņi, kas var strādāt ar atvieglotiem noteikumiem un kur saimnieki var tirgoties. Tā ir mazā uzņēmējdarbība. Un strauju attīstību ar šo mazo biznesu nevar panākt.
