Meklējot labākos jaunos darbiniekus, sadarbojas ar LLU Meža fakultāti 0
SIA “Vīgrieze” vadītāji Edgars un Mārtiņš Kavosi jau ziedojuši līdzekļus Latvijas Lauksaimniecības universtitātes (LLU) Meža fakultātes attīstībai un plāno to darīt arī turpmāk, izveidojot savu stipendiju fondu. Uzņēmēji neslēpj – viņi savukārt no kadru kalves vēlas saņemt zinīgākos speciālistus.
Reklāma pati aiziet tautās
Mārtiņš un Edgars Kavosi pieder mežsaimnieku dinastijai un ar uzņēmējdarbību nodarbojas, kā paši smej, jau kopš bērnu dienām, gadus desmit. Edgars ir diplomēts meža inženieris, Mārtiņš – transporta sistēmu inženieris. Lai iegūtu maģistra grādu, viņš turpina apgūt muitas un nodokļu administrēšanu. Brāļi saka: “Saliekot zināšanas kopā, varam strādāt veiksmīgi – Edgars vada mežizstrādi un mežu apsaimniekošnu, Mārtiņš nodarbojas ar kokmateriālu pārstrādi un eksportu.”
SIA “Vīgrieze” nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu – stādīšanu, zāģēšanu un kopšanu visā Latvijā, bet zāģētavas uzņēmumam darbojas Zemgalē un Vidzemē. Saražotie kokmateriāli tiek eksportēti uz Ķīnu, Vjetnamu un Ēģipti.
Cirsmas un īpašumus pamatā iegādājas izsolēs no privātajiem meža īpašniekiem. Tā kā uzņēmums strādā ļoti akurāti, tad par reklāmu jāmaksā neesot, tā pati aizejot tautās. Edgars Kavoss: “Galvenais – strādāt godīgi un pēc darbiem atkal savest visu kārtībā. Ja ceļš bojāts, uzvedam granti, izlīdzinām. Turklāt mežu nevar nosvērt kā uz aptiekas svariem. Ja rezultāts kubikmetru ziņā sanācis labāks, nekā gaidīts, vai arī kokiem tajā brīdī cēlušās cenas, īpašnieks saņem piemaksu. Mēs protam dalīties.”
Edgars teic, ka šobrīd saimnieki vairāk vai mazāk ir lietas kursā par to, kas no tā meža nāks ārā. Daudz ko var noskaidrot arī ar interneta palīdzību. Pirms gadiem piecpadsmit situācija gan bijusi citāda, bet tagad īpašnieki esot izglītoti.
Edgars: “Latvija ir maza, strādājam godīgi, un tad arī atsauksmes aiziet no mutes mutē un darba mums netrūkst.”
Kā, izstrādājot cirsmas, izdodas panākt labu darba kvalitāti? Edgars stāsta: “Sadarbojamies ar divām trim uzticamām mežizstrādes firmām, zāģējam gan ar traktoriem, gan rokas zāģiem. Ja koki slaidi un mazāk zaraini, ņemam tehniku, ja mežs vecāks un koki zaraināki, ņemam zāģerus. Tas izmaksā dārgāk, bet tā var iegūt vairāk kubikmetru, jo, izstrādājot cirsmas ar motorzāģiem, zāģētāji katru koku novērtē, apskata no visām pusēm un nogāšanai atrod labāko variantu.”
Ja mežs ir slapjš, tad zāģēšanas atliekas tiek atstātas mežā, ja sauss, liktas kaudzēs, lai gatavotu šķeldu. Tad mežs paliek tīrs un atjaunojas vienmērīgi.
Tieši šobrīd firma darbojas kādā īpašumā, kurā novāc baltalksni, vietā stādot bērzu. Šis laiks, kad alksnim laba cena, ir ļoti piemērots mazražīgo audžu nomaiņai. Edgars: “Bērzs ir pateicīga suga, tai nav vajadzīgi aizsardzības līdzekļi. Savus īpašumus arī pamatā apmežojam ar bērzu. Tas ātrāk aug, bet cena ir tuva skuju kokam. Arī meža ugunsgrēkos bērzu jaunaudzes necieš tik ļoti kā skuju koki, ja augsne nodeg, bērziņi pelnos aug dūšīgi tālāk.”
Arī zāģmateriālus SIA “Vīgrieze” savās zāģētavās lielākoties ražo no bērza. Mārtiņš Kavoss: “Bērza finiera skaidu lobīt negrasāmies, taču importējam no Ķīnas saplāksni, kas gatavots no eikalipta. To izmanto būvniecībā. Veidnēs, arī jumtos. Lai celtu izstrādes apjomus un uzņēmuma rentabilitāti, šogad plānojam iegādāties gan harvesteru un forvarderu, gan kokvedējus. Tā ir liela investīcija. Lai nesastrēbtu karstu, uz priekšu virzāmies soli pa solim, taču šogad plānojam apgrozījumu vismaz dubultot.”
Mājas tomēr paliek mājas
Vai ķīniešu uzņēmējiem nepiemīt lielākā brāļa sindroms? Mārtiņš stāsta, ka sākumā jau esot gājis visādi, taču sadarbība izveidojusies ar uzticamiem partneriem. Mārtiņš: “Kad ķīnieši pārliecinājās, ka viss, par ko stāstām, atbilst patiesībai, attieksme pret mums ieguva pilnīgas labvēlības statusu. Ķīnieši pat izrādīja interesi palīdzēt mūsu biznesa attīstībai ar investīcijām, jo viņus apmierināja mūsu produkcijas kvalitāte, pie kuras stingri turamies. Izstrādājam mežus arī Krievijā. Pārstrādājam tur kokmateriālus dēļos un eksportējam uz Ķīnu. Tas tirgus tur ir nepiepildāms.”
Mārtiņš stāsta, ka uzņēmums meža platības Krievijā iznomā, taču izstrādāt galvenokārt tās brauc latvieši. Vīri nostrādā kādas trīs nedēļas, augstākais mēnesi, un tad brauc atvaļinājumā uz mājām. Ar vietējiem kadriem darbi diez ko nesanākot, jo viņi esot tādi lēni… Mežos ceļu tikpat kā neesot, izstrādes apstākļi daudz smagāki nekā Latvijā.
Arī mežizstrāde tur citā līmenī nekā Latvijā. Mārtiņš: “Kad mēs sākām zāģēt mežu, krievi bija ļoti pārsteigti, ka var sanākt tik labs rezultāts – pavisam cits sortiments nāk ārā, turklāt darbs norit vienmērīgi, bez pārtraukumiem un gaidīšanas. Iepērkot kokmateriālus, esmu izbraukājis Krievijā līdz Urāliem, un nevienu sliktu vārdu par latviešiem neesmu dzirdējis.”
Mārtiņš ir arī SIA “Alphawood” līdzīpašnieks un vadītājs. Šis uzņēmums, dibināts kopā ar Ķīnas Tautas Republikas pilsoni, veiksmīgi darbojas zāģmateriālu tirdzniecībā Latvijas, Krievijas, Baltkrievijas un Ķīnas tirgos kopš 2015. gada. Ķīnā no sadarbības partneriem tiek iepirkts un Latvijā importēts saplāksnis un OSB plāksnes, kuras kā vieglu un samērā lētu materiālu izmanto būvniecībā. Abi uzņēmumi ir savā ziņā saistīti un papildina viens otra darbību.
Tomēr brāļi uzsver, ka augt un attīstīt biznesu vēlas tepat, Latvijā. Kaut arī nopelnīt te var nedaudz mazāk, mājas tomēr ir un paliek mājas.
Tā kā firmas attīstībai kadri ir vajadzīgi, uzņēmēji labprāt ziedo LLU Meža fakultātei, kurā Edgars saņēmis tās zināšanas, kas tagad noder, veidojot savu biznesu. Edgars: “Mēs šobrīd strauji augam, attīstāmies un gribam par to pateikt paldies savai augstskolai. Taču atrast zinīgus, strādāt gribošus kadrus nav viegli. Tāpēc arī palīdzēsim Meža fakultātei veidot speciālistu sagatavošanai pēc iespējas labāku vidi.”
Uzziņa
* SIA “Vīgrieze” dibināts 2016. gadā.
* Ģimenes uzņēmuma īpašnieks Mārtiņš Kavoss to vada kopā ar brāli Edgaru.
* Nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu, zāģmateriālu un kokmateriālu ražošanu un eksportu.
* Pagājušā gada apgrozījums – 1,5 milj. eiro.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
