Publicitātes foto

Meklējiet vietējos! 9

Pateicoties augstajām kokmateriālu cenām mežizstrādes nozare pašlaik gan strauji attīstās, gan arī cīnās ar ielaistām problēmām.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64
Lasīt citas ziņas

Viena no tādām problēmām ir cīņa ar “melnajiem” mežu uzpircējiem, kuru darbības apjomi, pateicoties kokmateriālu cenu bumam  un pieaugušajām peļņas iespējām, pēdējā laikā krasi pieauguši. Galvenie cietēji ir lētticīgi pārdevēji, vientuļi un ne tik komunikabli cilvēki, kas mazāk izmanto informācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas.

“Melnie” mežu uzpircēji izmanto to faktu, ka meža īpašniekam ir samērā sarežģīti noskaidrot patieso meža vērtību un piedāvā to nopirkt par cenu, kas pirmajā brīdī var šķist pievilcīga, bet patiesībā ir krietni zem tirgus vērtības.

CITI ŠOBRĪD LASA

Otra ar “melnajiem” uzpircējiem saistīta problēma ir tā, ka tie nemaz negrasās pildīt pirkšanas brīdī dotos solījumus – uzpircēji paši mežu neizstrādā, tie to tālāk pārdod izsolēs, tādēļ jebkādas saistības, ko meža uzpircējs bija uzņēmies līgumā ar meža pārdevēju vairs nebūs spēkā – mežu izsolē nopirkušais izstrādātājs tikai plātīs rokas, ka viņš neko par nezina par dotajiem solījumiem.

Tādēļ visas ar mežizstrādi saistītās problēmas, tādas kā izdangātie ceļi un solījumi atvest malku, būs jārisina pašam meža īpašniekam. Šīs nesakārtotās sistēmas sekas ir tādas, ka bieži vien pie mežiem netiek vietējie izstrādātāji, bet peļņa iekrīt dažādu starpnieku un ar nozari nesaistītu cilvēku kabatās.

Kādas ir iespējas izvairīties no uzpircēju izliktajām lamatām? Konsultēties ar kaimiņiem, runāt ar vietējo mežsargu, meklēt informāciju internetā. Taču viens no drošākajiem paņēmieniem ir pārdot mežu nevis abstraktiem uzpircējiem, bet tiem, kas paši šos mežus arī izstrādā. Vēl labāk – ja personīgi pazīstat uzņēmuma īpašniekus un darbiniekus, jo personiskās pazīšanās faktoram Latvijā joprojām ir liela nozīme.

Šādu uzņēmumu ir ne viens vien un viens no stabilākajiem un ilgāk strādājošajiem šajā nišā ir “Grantiņi 1”. Piemēram, saimniecības “Āriņi” īpašnieks Māris Brants saka, ka viņš kā privātais meža īpašnieks sadarbojas ar “Grantiņi 1” īpašnieku Aldi Stūrišku jau 20 gadus.

“Mums ir ļoti veiksmīga sadarbība ar “Grantiņi 1”. Vienmēr esmu varējis paļauties uz viņu solījumiem, avansi un citi maksājumi vienmēr samaksāti laikā. Es pat negribu mainīt sadarbības partnerus, jo līgumiem nav tik liela nozīme kā rokasspiedieniem un savstarpējai uzticībai.

Starpība starp Aldi Stūrišku un kaut kādiem ārvalstu meža uzpircējiem ir tā, ka Aldis dzīvo uz šeit, uz vietas un viņam rūp kā šī vieta izskatās pašam sava reputācija. Ar viņu nekad nav tā, kā ar dažiem citiem, kas atbrauc, nosola mežu, izzāģē un aiz sevis atstāj kara lauku un nesaskaņas ar kaimiņiem.”

Reklāma
Reklāma

Līdzīgi saka arī “Augstkalniešu” saimnieks Jānis Dūte, kas sadarbojoties ar “Grantiņi 1” jau kopš 1996. gada. “Ar “Grantiņi 1” saminieku Aldi Stūrišku esam praktiski auguši kopā – esam no viena pagasta. Tādēļ tad, kad man jāpārdod mežs netaisu lielas cenu aptaujas, man svarīgāka ir drošība, ka tiešām saņemšu savu naudu.

Un šāda pieeja nekad nav pievīlusi –  “Grantiņi 1” vienmēr samaksa labi. Tādēļ nemekleju jaunus un nezināmus piedzīvojumus ar citiem uzpircējiem. Laiki ir bijusi dažādi – gan labi, gan grūti, bet lai cik grūti ir gājis, viņi savas saistības vienmēr ir pildījuši.

Citi saimnieki – kā “Sveķīšu”  saimniece Gundega Sausā un rīdzinieks, bet mežu īpašnieks Latgalē Juris Lebedoks ļoti novērtē to, ka pēc mežizstrādes darbiem “Grantiņi 1” teritoriju vienmēr atstāj sakoptu un ceļus labā stāvoklī.

“Esmu dzirdējusi dažādus bēdīgus gadījumus, tādi bijuši arī manā ģimenē, tādēļ man ir svarīgi, ka teritorija tiek atstāta kārtībā un, ja kas sabojāts, tad tas tiek atjaunots,” uzsver G. Sausā.

“Arī mana sadarbības pieredze ar ir ļoti pozitīva –  tas, par ko esam vienojušies vienmēr ticis precīzi izpildīts, ceļi atstāti labā stāvoklī un norēķini bijuši laikā. “Grantiņus 1” uzskatu par korektu un precīzu uzņēmumu,”piebilst J. Lebedoks.

“Man svarīgi ir tas, kāds cilvēks ir man pretī, slēdzot darījumu un A. Stūriška rada manī drošības sajūtu – viņš ir vietējais un iepriekšējā sadarbības pieredze ar viņu ir ļoti laba,” saka saimniecības “Zvejnieki” līdzīpašniece Iveta Dievbērna.

Tādēļ meža īpašniekiem ir alternatīvas – negodīgo meža uzpircēju spiedienam un melīgajiem solījumiem var stāties pretī sadarbojoties ar vietējiem uzņēmumiem ar labu reputāciju.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.