Egils Līcītis: Kazāks vai nezināms zaķītis saulesbrillēs? Meklējam Rimšēviča mantinieku 0
Pirms helovīna svētkiem spoku stundā Nacionālā apvienība uzrunāja koalīcijas partnerus nekavēt Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāta izraudzīšanu, kas jādarot sabiedrībai saprotami.
Saskanīgi ar NA radiofonā uzstājās profesore, notikumu observatore Ilga Kreituse, aizsvilusies brīdinādama klausītājus, ka politiķi, vēlot LB vadītāju, atkal varētu izvēlēties pirātisku ceļu – kā jau raduši pēdējā brīdī pirms balsojuma par amatpersonu, izvelkot no burvju mākslinieka cilindra apakšā noslēpušos nezināmu zaķīti saulesbrillēs.
Vai Latvijā apgrozībā bijuši repšiki, nacionālā valūta lats vai starptautiskais maksājuma līdzeklis eiro, bet neatkarības periodā centrālās bankas virsvadībā bijuši vien divi leģendāri cilvēki.
Vispirms Einars Repše pasēdēja ziloņkaula tornī, tad viņu nomainīja vietnieks Ilmārs Rimšēvičs. Šis neparasti ilga vadītāja mūža un darba stāža piemērs liecina, cik solīdu, cienījamu iestādi abi pārstāvējuši, jo neatkarības 30 gados Latvijā bijuši neskaitāmi finanšu ministri un premjerministri, kuru iestiklotām portrejām valdības ēkā nepietiek vietas uz sienām.
Daudzos (aiz)gājējus Repše un Rimšēvičs, amatā sēžot, sagaidīja un pavadīja, bet paši, atzinīgi vērtēti, būdami izgatavoti no cietāka materiāla, palika uz gadu gadiem par vieniem no valsts ekonomisko atslēgu glabātājiem.
Kā noprotams, dibinātu iemeslu dēļ pašreizējais LB naudas nama vadītājs nepieteiks savu kandidatūru uz augsto amatvietu. Partijām atbildīgi jākalkulē, kurš kļūs Rimšēviča mantinieks.
Uz simtu tūkstošu algu varētu izrakstīt kādu izslavētu, ievērojamu ebreju finansistu ar pasaules pieredzi.
Taču ātrākais risinājums ne vienmēr ir vēlamākais un likumiski atbilstošākais. Ja importētais lietpratējs kaut cik saprastu latviski un orientētos vietējā tautsaimniecībā, tad šis ebrejs vēl derētu, bet tā nekā.
No vietējiem naudas lietu speciālistiem, politiski neitrāliem cilvēkiem kā vērā ņemami kandidāti tiek anonsēti bijusī ES vēstniece Latvijā Inna Šteinbuka, bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre un pašreizējais LB padomes loceklis Mārtiņš Kazāks. Pēdējais arī ir ar nopietnākām izredzēm ieņemt Rimšēviča atbrīvoto vakanci.
Domājams, slēdzienam piekritīs kā Nacionālā apvienība, tā dr. Kreituse, un iedziļinoties citi jautājuma lēmēji, ka tik nopietnā darbā kā par Valsts bankas prezidentu neder norīkot sievieša cilvēku. Labi, tā ir vieta, kur šarmēt un iznesties ar pletētām baltām blūzītēm, lietišķās sievietes kostīmu un augstpapēdenēm un kur komandējumā Frankfurtē izrādīt vakara tualetes un rokassomiņu.
Bet Latvijas apstākļos, kad jau redzami bīstamas krīzes priekšvēstneši, kad esam globālās sasilšanas priekšvakarā, kad mūs komercbanku kļūmīgu pasākumu dēļ draud ierakstīt pelēkajā piezīmju grāmatiņā un izsniegt vilka pasi sakarā ar aizdomām, ka te būtu naudas atmazgātāju paradīze, centrālā banka ar stingru roku jāvada erudītam kungam ar plašām zināšanām, Kembridžā gūtu izglītību un nevainojamu dzīvesstāstu.
Šim vīram, nākamajam LB galvam, ir tiesības redzēt apkārtni un nākotni tumšākajās krāsās un jāizskatās tā, it kā valsts pastāvēšana otros 100 gadus uzgūlusi taisni viņa kamiešiem.
Tik grūts pienākums un tik smags portfelis nav jāuzkrauj daiļām dāmām.
Kazākam radniecīgs fenomens, kurš ilggadēji apgaismojis lietuviešus par ekonomiskām lietām, kolēģis Nausēda tagad ir tautas ievēlēts valsts prezidents. Arī latvieši arvien uzticējušies runātīgajam Mārtiņam, kurš gadiem kaisījis pērles TV skatītāju priekšā un vadījis labo finanšu padomu lappusīti. Kazāks nav bijis Kamčatkā ne ar bisi, ne ar spiningu. Makšķerēšanas kompānijā – ko nu sazvejojis. Racis tārpus un ar badapātagu izcēlis tik vien, kā kaķim Mincim pieticis.
Kazāks nav gar dāmām gramšķis, ne 100 gr. stiprumiņa cienītājs – cilvēkam ar tādu reputāciju droši drīkst uzticēt Latvijas Bankas nama atslēgas.
Alojas tie, kuri apgalvo, ka lata laiki, kad LB prezidentam vajadzēja burties kā šamanim, lai turētu nacionālās valūtas kursu, ir pagājuši un tagad lielās Frankfurtes bankas patronāžā un eirozonā Latvijas baņķierim nr. 1 ar minimālu lemtspēju atliek pieskatīt jubilejas monētu kalšanu.
Nav tiesa, jo centrālās bankas vadītājs tiek gaidīts kā vēlams viesis starptautiskā līmenī Ņujorkā, Frankfurtē un Sitijā un kā neatkarīga, nozīmīga, stipra mūrējuma iestādījuma pārstāvis Ministru kabinetā. Galvenās bankas namā simtiem darbinieku diendienā ražo ekspertīzes, grafikus, diagrammas, lai LB prezidents, paužot savu redzējumu, ar cēlu žestu un noteicošo vārdu iemestu valdības locekļiem tieši apmulsušajās sejās – tas viss ir bleķis, ko gvelžat.
