Pilsētas apvidus auto kļūst aizvien populārāki: Meklējam lētāko pilnpiedziņu 2
Autori: Atis Jansons, Guntars Pulss
Krosoveri (jeb pilsētas apvidus auto, kā šis segments tika nodēvēts “Gada auto” nominācijās) kļūst aizvien populārāki. Process šis, šķiet, turpināsies.
Jaunie džipiņi dārgi? Ne sevišķi. Ar parastiem kompaktajiem salīdzināmi, ja vien tu nepretendē uz prestiža zīmoliem, uz dīzeļmotoriem, kuru rentablitāte pēdējā laikā pamatoti apšaubīta, un – pats galvenais – spēj atteikties no visu četru riteņu piedziņas. Ko daudzi (Eiropā 85%, arī Latvijā vairāk nekā puse) arī dara.
Bet es nevaru! Negribu!!! Man vajag iespēju iebraukt tik dziļi mežā, ka sastopu lapsu kūmiņu un medņu gaili, kuri no cilvēka nemaz tā īsti nebaidās. Man vajag laivu uz piekabes līdz ezeram aizvilkt, ūdenī ielaist un nākamajā dienā laukā izvilkt. Man patīk vadāmas slīdes vecos rallija ātrumposmos un ziemas treniņu trasēs, kuras patiešām skaisti vadāmas un ātras ir tikai pilnpiedziņas versijā.
Un tad ir dārgi. Gandrīz vai neiespējami kļuvis žilbinoši plašajā krosoveru piedāvājumā atrast kādu – pat nelielu, tā ap 4,3 metriem garumā –, par kuru mums nu jau neprasītu vismaz 20 000. Tirgus līderis “Nissan Qashqai” sava triumfa 10 gados, piemēram, pilnpiedziņas versiju cenā uzresnējis pat līdz 30 tūkstošiem. Šai robežai tuvojas arī “Škoda Karoq”, “Mitsubishi ASX” un citi, nu jau visai nosacīti par “demokrātiem” dēvājami. 30 000 ir par daudz…
Tādēļ meklējam (un šopavasar par to vairāk rak-stīsim) lētāko pilnpiedziņu. Ne vienmēr tie būs šī gada jaunumi. “Opel Mokka”, piemēram, kura arī ar AWD spējusi noturēties zem 20 000 eiro. “Suzuki Vitara”, kas gan ir sprīdi īsāka (toties arī vieglāka, kas milzu pluss gan pilsētas burzmā, gan smilšu kalnā rāpjoties), toties maksā vien 16 000. Ar interesi gaidīsim pirmo pilnvērtīgo “VW T-roc” testu Latvijas mežos. Nu ļoti jau glīts šis auto. Un marka ar teicamu prestižu un vērtību otrreizējā tirgū. Pilnpiedziņas sākumcena, kā vēsta dīlera mājaslapa, – 18 500.
Bet īpašs stāsts, taupīgu 4×4 auto meklējot, pavisam noteikti ir par “Renault”/”Nissan”/”Mitsubishi” alianses gada jaunumu, kuru kolēģis G. Pulss jau iemēģinājis tālu zemju prezentācijā, bet es ļoti gaidu dīlera apsolītajam izbraukumam uz Latvijas grants šķīdoni. Jaunais “Duster” jau ir Latvijā, un pavisam drīz to tā pamatīgāk konfrontēsim ar krietni dārgākajiem konkurentiem.
Otrās paaudzes “Duster”
Pieņemts domāt, ka populārie krosoveri vairāk piemēroti šosejas braukšanai un labākajā gadījumā spēj pieveikt vieglu bezceļu. Lai gan “Dacia Duster” konceptuāli ir tāds pats krosovers, faktiski šis budžeta klases auto joprojām ir kārtīgs bezceļnieks.
“Dacia Duster” parādījās 2010. gadā, pa šo laiku ir saražots aptuveni miljons pirmās paaudzes modeļu. Pagājušā gada beigās tika prezentēts otrās paaudzes “Duster”, kurš tagad ir nonācis pie vietējiem dīleriem. Uzreiz jāteic, ka automobiļa pamatkonstrukcija palikusi bez būtiskām izmaiņām un tas ir labi, jo šā auto trumpji ir vienkāršība un pieejamā cena. Jaunais “Duster” no priekšgājēja atšķiras ar mūsdienīgāku dizainu, taču raksturīgākās iezīmes ir saglabājušās. Lielākais lēciens ir noticis interjera noformējuma, kā arī pieejamā drošības un komforta aprīkojuma ziņā. Apsēžoties pie stūres, uzreiz var pamanīt, ka sēdpozīcija ir kļuvusi krietni ērtāka un dažādu regulēšanu iespējas ir plašākas. Vēl noteikti jāuzsver, ka salonā ir ievērojami uzlabota skaņas izolācija. Kopumā jāteic, ka pēc sajūtām “Duster” nav nekāds budžeta klases auto – labāk aprīkotajās versijās pilnīgi noteikti. Labas ziņas ir arī tiem, kas šo auto vēlas izmantot kā apvidnieku. Salīdzinoši viegla un pareizi veidota virsbūve (mazas pārkares, pietiekams klīrenss un gana aizsargāta apakša) apvienojumā ar labu pilnpiedziņas sistēmu nodrošina, ka pārgājamības ziņā “Duster” jo-projām ir uzskatāms par vienu no labākajiem piedāvājumiem tirgū.
Pilnpiedziņas sistēma ir aizgūta no “Renault-Nissan” alianses japāņu atzara – līdzīga tiek izmantota, piemēram, “Nissan Qashqai” un citos modeļos. Normālos braukšanas apstākļos vilkme tiek pievadīta tikai priekšējiem riteņiem, bet, tiklīdz kāds no riteņiem izbuksē, elektronika pieslēdz arī aizmugures tiltu. Ar vadības slēdža palīdzību transmisijai var pārslēgt trīs darbības režīmus: priekšpiedziņas, automātisko un bloķējošo, kurā griezes moments starp abiem tiltiem tiek sadalīts uz pusēm. Vēl jāpiebilst, ka smagos apstākļos jūtami palīdz tāds vienkāršs tehniskais risinājums kā pirmais pārnesums ar augstu pārnesumu attiecību, kas ļauj ļoti lēni ar stabiliem dzinēja apgriezieniem pārvarēt šaubīgas vietas, nebaidoties nosvilināt sajūgu.
Par “Dacia Duster” galveno trumpi tiek uzskatīta cena, kas tiešām ir pievilcīga – sākot no 10 140 eiro. Par šo naudu gan pieejama pati vienkāršākā versija ar priekšējo riteņu piedziņu, bet pilnpiedziņa nopērkama par 12 630 eiro.
Automobilim piedāvājumā ir divi benzīna dzinēji: 1,6 litru (115 ZS) un 1,2 litru turbomotors (125 ZS), kā arī 1,5 litru turbodīzelis ar 90 vai 110 zirgspēku jaudu. Automātiskā pārnesumkārba (EDC) pieejama vienīgi kombinācijā ar lielāko dīzeli un priekšpiedziņu. Savukārt 1,6 litru benzīnnieks tiek piedāvāts arī divu degvielu izpildījumā, proti, ar sašķidrinātās gāzes (LPG) iekārtu.
