Meklējam lētāko no jauniem auto! Bez “4×4” piedziņas 0
Solījis gan jums biju LDTA viedokli par degvielas kvalitāti. Bet, piedodiet, vēl nebūs. Tirgotāju asociācija turpina savu biedru spuraino viedokļu saskaņošanu. Ja ļoti grūtais process beigsies rezultatīvi, ziņošu. Ja ne – meklēsim citus ceļus šajos džungļos.
Kamēr gaidām – parunāsim par iespējām tikt pie jauna auto. Pie auto, kura degvielas bāka, filtri un sūkņi tīri, katalizatori jeb kvēpu filtri svaigi un jaudīgi. Tādu saimnieki par degvielas radītām problēmām sūdzas daudz retāk.
Pērn mums bija rakstiņu sērija “Meklējam lētāko pilnpiedziņu”. “Gada auto” sacensībā par tādu kronējām “Dacia Duster”, jo otram pretendentam ar cenu zem 20 000 eiro – “Suzuki Vitarai” – tobrīd jauna modeļa nebija un konkursā tas nepiedalījās. Bet citu “Suzuki” – “Swift” – praktiskie latvieši tomēr atzina par pārāk maziņu. Ambīcijas… Vajadzīga izmēru rezerve, kas faktiski izmantota tiks ļoti reti. Jau pati visu riteņu piedziņa pilsētnieka auto izvēlē ir ambīcija. Arī rezerve. Vilkmes rezerve, kas izmantota tiks vēl retāk nekā liels bagāžnieks. Un dārga. Šī opcija kompaktklases auto cenu palielina vismaz par tūkstošiem trim. Dažām markām pat par desmit. Bet mēs (gandrīz visi) esam spiesti būt taupīgi.
Un tādēļ šodien meklējam vienkārši lētāko no jauniem auto. Bez “4×4” piedziņas.
Kurš var “palīst” zem 10 000?
Gandrīz neviens. Pat ļoti maziņie – tikai daži. “Kia Picanto” (garums 360 cm), piemēram, bez 12 000 nav dabūjams. Tikpat “liels” “Fiat 500” – no 11 900. “VW Up!” (garums 363 cm) gan piedāvā četrciparu skaitli. Arī “Toyota Aygo” to spēj. Bet ir vēl 10 cm īsāka. No četrmetrīgajiem vistuvāk šim taupības slieksnim piebrauc “Opel Corsa”. Bet neviens no minētajiem nav ar ne tikai modīgo, bet Latvijas apstākļos vajadzīgo palielināto klīrensu un samazinātajām pārkarēm.
Neviens, līdz novēršamies no pazīstamo marku mājaslapām un ieklīstam tur, no kurienes pērn nāca lētākais “4X4”. “Dacia”. Nevis jau pazīstamais, bet tomēr diezgan prāvais un pilsētas satiksmei mazāk nekā dziļiem laukiem un mežiem piemērotais “Duster”, bet firmas mazākā modeļa “Sandero” jaunākā modifikācija “Stepway”. Vienkāršākās komplektācijas cena – 7500 eiro. Testa auto (jaudīgāks dzinējs, ādas stūre, navigācija, audio straumēšana, atpakaļskata kamera utt.) – 11 400 eiro. Garums – 406 cm.
Manuprāt, pats labākais izmēru kompromiss starp mērenu pieticību un pietiekamu komfortu un praktiskumu.
Klīrenss – gandrīz 20 cm. Tas ir visu tik populāro krosoveru līmenis. Izskats? Pie pirmās paaudzes “Qashqai” radušai acij sākumā šķiet tāds bērnišķīgāks. Tāds paviegls. Tāds lētāks. Bet tad nāk Viņa un saka – tīri glīts… Trešajā dienā esmu gatavs šim viedoklim pievienoties. Nav jau nemaz tik “prasti”. Un senioram piestāv pat labāk nekā supermodernie “Nissan Juke” vai “Toyota CR-Z”.
Kā šis brauc?
Savu auto no malas redzu reti. Kā tas klausa manām vēlmēm – jūtu ik brīdi. Un “Sandero” vērtējums ir šāds. Dinamika – pilnīgi pietiekama. Lai neteiktu vairāk. 90 turbozirgi apmēram tonnu smagam auto ir daudz. Sevišķi, ja māki tos paskubināt, droši virzot tahometra bultu laiskos dīzeļlaikos aizmirstā 3000–5000 apgriezienu zonā. Es to iemācījos jaunībā, kad pat 70 ZS bija pietiekami, lai no Rīgas Liepājā nonāktu nepilnās divās stundās. Un šis lido!
Dzirdētas skeptiskas valodas par modē nākušajiem trīscilindru motoriem. Pupu mizas. Tas nav nekas jauns.
Jau gadsimtu mijā “Opel” taisīja tādus “korsai”, jo pasaules gudrākie prāti no “General Motors” jau toreiz bija pierādījuši, ka maza tilpuma (tātad lēti un taupīgi) motori pēc termodinamikas likumiem nevar būt ar četriem stobriem. Vēlāk šis atklājums bija tikai paslēpies trekno gadu izšķērdīgās jaudas medību ēnā. Nu atgriežas, saprāta un ekoloģijas prasību virzīts. Motoriņš ir labs. Varbūt mazliet skaļāks nekā labāk izsvarotie četrcilindru (par V6 un V8 nemaz nerunājot). Bet to jūt tikai retās tiešām nepieciešama paātrinājuma reizēs.
Mani pirmajā kopdzīves dienā nepatīkami pārsteidza kas cits. Mazuļa apetīte. Seši litri uz Rīgas apvedceļa, ap astoņiem uz simts km pilsētā. Gluži kā “kaškajam” ar divreiz lielāku motoru un krietni smagākam. Hmm… Pārāk jauns un neiebraukts? Iespējams. Pārāk bieži tās paātrinājuma iespējas testēju? Neapšaubāmi. Tomēr…
Atbilde nāca nākamajā dienā, kad (internetā izpētījis, jo trūcīgajā rokasgrāmatā šādu padomu nav) sapratu “Sandero” no sava saimnieka “Renault” palienēto “ECO” režīmu. Ir tāda podziņa, kas iededzina zaļu uzrakstiņu panelī. Un motoriņa pārlieko azartu mēreni slāpē. (Daudzos citu firmu auto ir otrādi – rāmi tu brauc bez kādām podziņām un uzrakstiem, kaifam ieslēdz “Sport” režīmu). Ar “ECO” patēriņa skaitļi kļūst ievērojami labāki, tuvojas pieciem litriem pat pilsētā. Bez nepatīkama kūtruma. Turklāt ekstrēmā situācijā (gāze grīdā!) “ECO” uz šo laiku izslēdzas automātiski. Laba fīča!
Bremzes? Aizmugures riteņos antīki trumuļi?! Tā pukojas skeptiķi. Atkal saku – pupu mizas! Vieglam ikdienas satiksmes auto šī (lētākā) konstrukcija joprojām ir pietiekama. Dārgo disku pārmērīgo spēku vienalga slāpētu ABS. Vadāmība? Brīdinu – piekares ir vienkāršas un lētas. Aktīvi pa nelīdzeniem līkumiem vai asfalta risām braucot, visai skarbi stūres ratā jūtams velkošo riteņu spēks un piepūle. Kā senos laikos… Jāmāk šo procesu valdīt un vadīt. Vai jābrauc rāmāk. Būs drošāk. Un degvielu ietaupīsiet vēl vairāk…
Verdikts. Braukt ar šo var. Pēc dažu dienu ilgas adaptācijas – pat ar mērenu baudu.
Firmas vizītkarte un mērķis
“Dacia” ir dzimusi Rumānijā pagājušā gadsimta sešdesmitajos. Kā aviācijas uzņēmums. Pirmos auto firma sāka būvēt gadus 10 vēlāk, iegādājoties kāda paveca “Renault” modeļa licenci. Gadsimtu mijā uzņēmumu nopirka “Renault”. Un deklarēja mērķi – arī šajā trakajā laikmetā ir iespējams būvēt labus, bet lētus auto. Cenā tā ap 5000 eiro. Un mēs to izdarīsim.
5000 gluži nav sanācis. Inflācijas, krīzes… Varam pusotrkārtējo atkāpi no deklarētā piedot, ja ņemam vērā, ka arī tie auto, kas 2000. gadā maksāja ap 20 tūkstošiem, nu maksā 30 un vairāk. Un bagātā Eiropa šos askētiskas taupības centienus pieņem. Izrādās, ka daudziem galu galā vajadzīgs praktisks pārvietošanās līdzeklis, nevis superdinamika un pārspīlēts komforts un prestižs.
Pievienoju divas Eiropas autotirgus tabulas. Abas rāda stabilu markas augšupeju. Vairākās valstīs (Spānija, Itālija, Īrija, pati Rumānija, protams) “Sandero” ir iekļuvis modeļu topa pirmajos sešniekos. Latvijā pērn – 10. vieta B segmentā (61 pirkums).
