Meklē robotu treneri 0
Mūsdienās darbs kļūst par daļu no dzīves. Vairs nevar runāt par pensionēšanos agrā vecumā. Tieši otrādi – var nākties strādāt arī septītajā gadu desmitā. Ir mainījusies izpratne par to, kas ir karjera. Pirms 20 gadiem visi runāja par karjeras kāpnēm vai ceļu – konkrētu attīstības posmu, kas dzīves laikā vērsts uz tiekšanos augšup vienā nozarē vai profesijā.
Mūsdienu straujā profesiju attīstība šo sistēmu sagraus. Sagrauj jau tagad. Profesiju maiņa vairākas reizes dzīvē, nemitīgi mācīšanās, “pārstartēšanās” un visa sākšana no sākuma – tas nebūs nekas neierasts. “Dažiem tas var šķist skarbi un biedējoši, bet tā būs norma,” pārliecināta telekomunikāciju kompānijas “Tet” personāla vadības direktore Ingrīda Rone.
Lai cilvēkus iepazīstinātu ar prasmēm, kas jau šobrīd ir pieprasītas un nākotnē kļūs vitāli nepieciešamas, bet kuras nekur nevar apgūt, “Tet” sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) šovasar rīkos pirmo publisko bezmaksas meistarklašu sēriju “#VienmērJauns”. Jebkurš interesents tajās tiks iepazīstināts, piemēram, ar algoritmisko domāšanu, pakalpojumu plānošanu, radošu risinājumu meklēšanu un čatbotu trenēšanu.
Lai izmaiņām darba tirgū tiktu līdzi, svarīgi ir nemitīgi mācīties. “Daudz lielāka vērtība būs prasmei nemitīgi mācīties, spējai adaptēties jaunās situācijās. Modernam darba tirgus dalībniekam būs jābūt milzīgai atbildības sajūtai un motivācijai. Astoņu stundu darba dienas zaudēs nozīmi – strādāt varēs jebkur un jebkurā laikā,” sacīja NVA direktore Evita Simsone.
Tas viss noved arī ir pie jaunām specialitātēm. Piemēram, robotu trenera, klientu pieredzes speciālista, datu zinātnieka. “77% ES iedzīvotāju uzskata, ka roboti viņiem nozags darbu. 75 miljonus darba vietu nākotnē tiešām aizstās roboti un procesu automatizācija. Bet neviens nerunā par tiem 133 miljoniem jauno darba vietu, kas radīsies veco vietā. Pirms 20 gadiem nezinājām, kas ir liela daļa mūsdienās svarīgu profesiju. Galvenais zināt, ko gribi darīt,” norādīja I. Rone.
“#VienmerJauns” atklāšanas pasākumā piedalījās arī jauno specialitāšu pārstāvji, stāstot par to, kā viņi kļuva par speciālistiem nozarēs, par kurām vēl neviens nezina. Turklāt nevienā skolā neko tādu nemāca. Piemēram, Andis Neilands ir robotu treneris, kurš nodarbojas ar čatbotu izstrādi un to apmācību. Viņa darbā nepieciešams liels entuziasms mākslīgā intelekta sfērā, vēlme un prasme veiksmīgi eksperimentēt, kā arī nemitīgi mācīties ko jaunu. Tas vieno visus trīs jaunos speciālistus – arī Staņislavu Davidoviču, kurš ir datu zinātnieks, un Raiti Lindi, kurš ir klientu pieredzes speciālists.
“Dati ir 21. gadsimta nafta, kas uzturēs biznesus. Datu zinātnieks ir tāds kā universālais kareivis, kas apvieno dažādas iemaņas – kodēšanu, programmēšanu, biznesa sapratni utt. Minimizējam cilvēka iesaisti procesos – vai nu vispār cilvēku vienkāršos darbos aizvietojam ar robotu, vai starp abām pusēm izveidojam sadarbību. Diemžēl profesiju nevar apgūt, neskaitot Masačūsetsas tehnoloģiju institūtu, taču ir dažādi tiešsaistes rīki, kur var gūt pamatzināšanas par to, kā strādāt ar datiem, kā imitēt mākslīgo intelektu, kā uzbūvēt čatbotus utt. Mācos nemitīgi – braucot uz darbu, sportojot, ejot ar kājām. Ja to nedarīšu, nespēšu konkurēt,” norādīja Staņislavs.
Savukārt Raitis veido risinājumus, kas cilvēkiem ir saprotami un ērti, pētot klientu lietošanas paradumus, kuri nemitīgi mainās. “Nākotnē mūsu nozarē būs rīki, kas paši radīs risinājumus. Algoritmi to darīs mūsu vietā. Tātad arī mūsu nozari automatizēs, tāpēc jāturpina mācīties.”
