Sešus gadus Šeremetjevas lidostā glabājas nezināmas izcelsmes 20 miljardi eiro 0
Vēl pirms dažiem mēnešiem pasaules uzmanību Šeremetjevas lidosta Krievijā izpelnījās ar to, ka tās tranzītzonā ilglaicīgi uzturējās bijušais ASV izlūkdienestu darbinieks Edvards Snoudens, kuram Krievija vēlāk uz gadu piešķīra patvērumu. Ne mazāk neskaidrību saistās ar kādu kravu šīs pašas lidostas mantu glabātavā. Jau sešus gadus Šeremetjevas lidostā atrodas 20 miljardi eiro, kuru īpašnieks tā arī nav uzradies, raksta avīze “Moskovskij komsomolec”. Kopš 2007. gada par naudas īpašniekiem centušies uzdoties gan dažādi Armēnijas, Turcijas, Japānas pilsoņi, gan arī kāds teroristiskās organizācijas “Al Qaeda” atzars un Maltas bruņinieku ordeņa brālība. Nevienam naudas kārotājam nav izdevies pierādīt, ka tā paredzēta tieši viņiem, un tāpēc krava joprojām atrodas Šeremetjevas mantu glabātavā, kur to uzrauga Krievijas drošībnieki.
Uzdarbojas naudas atmazgātāji
Naudas sūtītājs un tās izcelsme ir miglā tīta. “Moskovskij komsomolec” raksta, ka milzīgā naudas summa Šeremetjevas lidostā tika piegādāta 2007. gada 7. augustā kā kravas sūtījums no Vācijas pilsētas Frankfurtes. To nosūtījis kāds Irānas pases turētājs 54 gadus vecais Farzins Motlags. Tiesa, viņš tā arī nav pieteicies kravas saņemšanas punktā, un, pēc Krievijas likumiem, varas iestādes nedrīkst naudu pārņemt savā rīcībā vai atdot to kādam citam cilvēkam kā vienīgi Motlagam. Tāpēc, sakrauta uz aptuveni 200 koka paliktņiem, kas katrs sver aptuveni tonnu, jau vairāk nekā sešus gadus nauda atrodas lidostā.
Interneta vietne “Russia Beyond the Headlines” gan esot noskaidrojusi, ka nauda it kā adresēta kādai Maskavā reģistrētai Ukrainas labdarības organizācijai “Laipnu cilvēku pasaule”. Tās vadītājs ir 53 gadus vecais maskavietis Aleksandrs Šipilovs, kurš atteicies runāt ar Krievijas medijiem. Minētajai Krievijas interneta vietnei jurists Vadims Ļaļins paudis – lai gan Šeremetjevas lidostas pārstāvji neapstiprina naudas esamību, tā, spriežot pēc dokumentiem, lidostā atrodas. “Saņēmējs to nevar iegūt, jo viņam, visticamāk, nav visu nepieciešamo dokumentu,” sacījis Ļaļins. “Turklāt sūtītājs nav identificējis konkrētu adresātu, kas arī ir ļoti dīvaini. Tas vien liek domāt, ka nauda ir netīra. Droši vien sūtītājam galvenais bija naudu dabūt pāri Krievijas robežai. Taču kaut kas nogāja greizi. Misters X jeb saņēmējs nespēja tikt pie naudas. Un tagad viņš cenšas to iegūt caur labdarības organizāciju, kas ir izplatīts naudas atmazgāšanas veids.” Vienlaikus viņš pauž izbrīnu, ka Krievijas varas iestādes naudu vēl nav konfiscējušas.
Huseins vai irāņi?
Tikmēr “Moskovskij komsomolec” izvirza citas visnotaļ sazvērnieciskas versijas. Saskaņā ar vienu to tām šī nauda, iespējams, piederējusi gāztajam Irākas diktatoram Sadamam Huseinam. Viņš 2002. gadā esot nosūtījis uz Maskavu 12 miljardus dolāru skaidrā naudā ar mērķi ieguldīt tos nekustamajos īpašumos. Tāpat Krievijas mediji, atsaucoties uz kādu Krievijas izlūkdienesta darbinieku, vārdā Ivans, ziņo, ka naudas izcelsme, iespējams, ir saistāma ar ASV un Irānas naftas darījumiem. “Pirms vairākiem gadiem divi ASV Centrālās bankas darbinieki ieradās Irānā ar naudas drukājamo mašīnu, lai samaksātu par naftu. Kad Irānas un ASV attiecības pasliktinājās, irāņiem atlika seši triljoni dolāru skaidrā naudā, kurus viņiem nebija kur likt. Tad šī nauda tika nosūtīta uz Frankfurti un pēc ļoti neizdevīga kursa samainīta pret trīs triljoniem eiro. Tālāk šī nauda tika nosūtīta uz 27 dažādām valstīm, daļa atceļoja arī uz Krieviju,” laikrakstam “Moskovskij komsomolec” stāstījis Ivans. Par naudu, kas tika nosūtīta uz Maskavu, atbildīgs bijis Motlags, kuru pēc mēģinājuma nozagt daļu no milzīgās summas aizturēja Irānas tiesībsargi. “Tad viņu piemeklēja sirdstrieka. Bet šī lieta ir daudz bīstamāka, nekā jūs spējat iedomāties,” tādu kriminālromāna cienīgu sižetu saistībā ar 20 miljardiem eiro, kas joprojām atrodas Šeremetjevas lidostā, krievu žurnālistiem uzbūris mistiskais Ivans. Šeremetjevā iestrēgušo 20 miljardu eiro īpašnieku noskaidrošana solās būt gana interesanta.
