Meklē, kur īsāka rinda, citādi par ārstniecības kļūdām maksāsi pats 0
Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsaukti grozījumi “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumos”, kurus izstrādājusi Veselības ministrija (VM) sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD). Šie noteikumi papildināti ar punktu, kas liegs pacientam saņemt atlīdzību par veselībai nodarītu kaitējumu, ja slimnieks izvēlējies “saņemt pakalpojumu ārstniecības iestādē, kas to nevar nodrošināt savlaicīgi”.
“Pacientu tiesību likums paredz pacientam tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, līdz ar to šī pacienta tiesība ir respektējama, tomēr, ja šīs izvēles dēļ ir ietekmēts saņemtā pakalpojuma savlaicīgums, kas, iespējams, atstājis sekas uz iespējamo kaitējumu vai tā apmēru, tad tas ir uzskatāms par pamatu atteikt pacientam izmaksāt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda,” norādīts VM dokumenta projektam pievienotajā anotācijā.
NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga informēja, ka minētais papildinājums “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumos” esot cieši saistīts ar pacienta pienākumu rūpēties par savu veselību: “Šā grozījuma ierosināšana ir pamatota ar gadījumiem, kad pacients izvēlas pakalpojumu saņemt ārstniecības iestādē, kur ir ievērojama rinda. Slimnieks nav ņēmis vērā to, ka viņam ir izskaidrota izmeklēšanas vai ārstēšanās neatliekamība, kā arī to, ka pakalpojumu iespējams saņemt citā ārstniecības iestādē daudz ātrākā termiņā. Pēc tam persona vēršas ar prasījumu atlīdzināt veselībai nodarīto kaitējumu, jo pakalpojums saņemts novēloti. Ministru kabineta noteikumi ir grozīti, lai novērstu domstarpības šā punkta interpretācijā. Līdz ar to pacienta tiesības saņemt pakalpojumu izvēlētajā ārstniecības iestādē netiek ierobežotas, bet tiek ierobežotas iespējas saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda par gadījumiem, kad pacients ar apzinātu rīcību ir veicinājis kaitējuma rašanos vai tā apmēra palielināšanos.”
Savu viedokli dokumenta projekta saskaņošanas procesā jau paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība. Tās priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka minētās izmaiņas neesot atbalstāmas divu iemeslu dēļ, pirmkārt, tādēļ, ka normatīvie akti nenoteic, kas ir uzskatāms par savlaicīgu termiņu pakalpojumu saņemšanai ārstniecības iestādē. Bet, otrkārt, šādas nekonkrētas normas ieviešana nepamatoti ierobežos gan pacienta tiesības izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, gan arī viņu savstarpējo konkurenci. Nav īsti skaidrs, pēc kādiem principiem cilvēkiem jāizvēlas ārstniecības iestāde, tāpēc to var uztvert kā netiešu mājienu izmeklēties un ārstēties privātajās ārstniecības iestādē, kur, kā zināms, rindas ir mazākas nekā valsts ārstniecības iestādēs, uzskata Keris.
Savukārt advokāts Agris Bitāns, kura specializācija ir medicīnas juridiskie jautājumi, sacīja, ja cilvēks, kurš ir cietis no neprofesionālas ārstēšanas, izvēlēsies slimnīcu, kas atrodas tuvāk viņa mājai, bet tur būs garākas rindas nekā slimnīcā, kas ir tālāk no viņa mājām, tad noteikumu grozījumu projekts liek secināt, ka pacientam nebūs iespēja saņemt atlīdzību par veselībai nodarīto kaitējumu.
Gadījumu, kad pacientiem maksāts no Ārstniecības riska fonda par veselībai un dzīvībai nodarītu kaitējumu, gan nav daudz. NVD sniegtie dati liecina, ka pērn dienests saņēmis 216 iesniegumus par atlīdzības izmaksāšanu, bet tas izdarīts 56 gadījumos. 110 gadījumos pieņemts lēmums atteikt izmaksāt atlīdzību, jo netika konstatēts kaitējums pacienta veselībai. Kopā atlīdzībās pērn izmaksāti vairāk nekā 909 000 eiro.
Līdz šim vienam pacientam izmaksātā naudas summa no fonda bijusi 142 290 eiro, kas ir tiesības aktos noteiktā maksimālā summa. Šī summa vienā gadījumā izmaksāta par neapmierinošu veselības aprūpi smagas traumas gadījumā, bet otrā gadījumā – par laikus nenoteiktu diagnozi un novēloti sāktu veselības aprūpi, kā dēļ pacients nomiris.
