Meklē kaites, lai kļūtu par invalīdiem 48
Astoņu gadu laikā invalīdu skaits Latvijā audzis par 32%. Vēl 2008. gadā Latvijā bija reģistrētas 131 524 personas ar invaliditāti, toties 2015. gadā – jau 174 060. Turklāt jāņem vērā, ka iedzīvotāju skaits šajos gados pastāvīgi samazinājies.
Šobrīd jau gandrīz katrs vienpadsmitais jeb 8,85% Latvijas iedzīvotāju ir invalīdi (pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada 1. aprīlī kopējais iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1 967 200). Izdevumi invaliditātes pensijām laikā no 2008. līdz 2014. gadam auguši gandrīz par 25 miljoniem eiro – no 116,6 līdz 141,2 miljoniem. Summa invaliditātes pabalstiem četros gados gandrīz dubultojusies – no 12,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 22 miljoniem, kas izmaksāti pērn.
Pēdējos gados visvairāk invalīdu kļuvis tieši pensionāru vidū, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati. I grupas invalīdu, kuri saņem vecuma pensiju, skaits trīskāršojies. Cilvēki nevis biežāk kļūst par invalīdiem, bet gan aktīvāk cenšas invaliditāti nokārtot, vērtē Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītājs Andris Zīverts. “Dažādas visai nopietnas vainas ar gadiem ir vairumam cilvēku, un ekonomiskā situācija acīmredzot rada nepieciešamību pēc papildu atbalsta. Ikdienas pieredze liecina, ka tieši pensionāri ļoti aktīvi izmanto savas tiesības un valsts piedāvātos atvieglojumus, ko var iegūt, nokārtojot invaliditāti,” teic Zīverts. Lai gan vecuma pensiju saņēmēji invaliditātes pabalstu un pensiju saņemt nevar, taču, nokārtojot invaliditāti, pensionāri var palielināt savu pensiju, jo tiek pie nodokļu atvieglojumiem, kā arī var izmantot bezmaksas transportu utml.
Tam, ka invalīdu skaita pieauguma pamatā ir sociālekonomiska, nevis medicīniska rakstura skaidrojums, piekrīt arī VDEĀVK ārsts eksperts Edvīns Vasaraudzis. Viņš novērojis, ka kopš ekonomiskās krīzes invaliditāti vairāk vēlas iegūt cilvēki pirmspensijas vecumā, kad palikuši bez darba, tāpat arī pensionāri, kas vēlas izmantot invalīdiem piekrītošus atvieglojumus. “Mūsdienās, piemēram, ļoti daudziem ir diezgan nopietnas hroniskas muguras problēmas. Kamēr ir darbs, cilvēki strādā, ar tām sadzīvo un par invaliditāti nemaz nedomā. Taču, iestājoties bezdarbam un finansiālām grūtībām, nolemj, ka invaliditāte tomēr nepieciešama,” stāsta ārsts.
Plašāk lasiet 17. maija “Latvijas Avīzē” vai E-izdevumā.
