Meklē ieganstu iebrukumam Ukrainā 5
Pirms Lieldienām Ženēvā notikušās četrpusējās sarunas starp Ukrainu, Krieviju, Eiropas Savienību un ASV nav devušas cerēto artavu mieram un stabilitātei Ukrainas austrumos esošajā Doņeckas apgabalā, kurā daudzas pilsētas joprojām atrodas prokrievisko separātistu kontrolē.
Analītiķi norāda, ka Ženēvas sarunas kā lielākā uzvarētāja pameta Krievija. Turklāt prokrieviskie separātisti paziņoja, ka negrasās pieņemt Ženēvas sarunu dalībnieku parakstīto deklarāciju, kurā separātistu spēki aicināti pamest ieņemtās valsts iestāžu un milicijas ēkas. “Kas attiecas uz ēku un teritoriju pamešanu, tās jāpamet visiem, tostarp [Ukrainas premjeram Arsēnijam] Jaceņukam un [pagaidu prezidentam Oleksandram] Turčinovam. Arī viņi valsts iestādes ieņēma pretlikumīgi. Mēs esam gatavi aiziet pēc viņiem,” paziņojis pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadonis Deniss Pušiļins.
Krievija provocē
Ženēvas sarunu neveiksmi apliecina tas, ka Lieldienās Slavjanskā atkal bija dzirdami šāvieni. Tiek ziņots, ka apšaudē, kas izcēlās netālu no Slavjanskas pilsētas esošā ciemata, dzīvību zaudēja trīs līdz pieci cilvēki. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka notikušais ir apliecinājums tam, ka Kijeva pārkāpusi Ženēvas līgumu, saskaņā ar kuru tai pieprasīts atbruņot kaujiniekus. Krievija un separātistu bandas Lieldienās notikušajā apšaudē apsūdz Ukrainas galēji labējās kustības “Labējais sektors” kaujiniekus. Krievijas propagandas kanāli stāsta, ka separātistu izveidotajam kontrolpostenim, ko apsargājuši “miermīlīgie protestētāji”, uzbrukuši aptuveni 12 labi bruņoti cilvēki. Viņi separātistu kontrolpostenī esot ieradušies ar četriem džipiem. Separātistiem, kuriem pa visiem bijusi tikai viena šautene un daži degmaisījumi, esot izdevies atvairīt “uzbrukumu”, nogalinot divus cilvēkus. Tiesa, kā ziņo Krievijas mediji, gājuši bojā arī trīs prokrieviskie aktīvisti.
Lavrovs paziņojis, ka notikumi Ukrainā nostāda Krieviju “ļoti sarežģītā situācijā”. “Bruņotas personas maskās turpina nežēlīgi uzbrukt Slavjanskas, Mariopoles un citu Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu iedzīvotājiem. Un jūs laikam redzat, kā aizvien vairāk un vairāk Krievija tiek saukta glābt no šīs nelikumības,” ziņu aģentūra “RIA Novosti” citē Lavrova sacīto. “Tas mūs nostāda ļoti sarežģītā situācijā. Tas, kurš mēģina uzsākt pilsoņu karu un acīmredzot cer izprovocēt nopietnu asiņainu konfliktu, nodarbojas ar noziedzīgu politiku. Maskava ne tikai nosodīs šādu politiku, tā apturēs šādu politiku.”
Ukrainas jaunā valdība kategoriski noliedz saistību ar uzbrukumu un sākusi izmeklēšanu. Ukrainas nacionālās drošības padomes pārstāve Viktorija Sjumara sarunā ar raidsabiedrību BBC atzina, ka uzbrukumu sarīkojuši “krimināli grupējumi”, kas, Doņeckas apgabalam nonākot prokrievisko spēku kontrolē, izvērsuši savas aktivitātes. “”Labējais sektors” tur nebija. Tā ir acīmredzama Krievijas slepeno dienestu provokācija,” paudis kustības pārstāvis Artjoms Skoropadskis. Iepriekš arī Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome brīdināja, ka Krievijas specdienesti gatavo provokācijas, kas kalpotu par ieganstu Krievijas armijas iesūtīšanai Ukrainas teritorijā. Slavjanskas apšaude varētu būt viena no šādām provokācijām. Domājams, ka Ukrainas pierobežā – netālu no Doņeckas, Slavjanskas, Harkovas un Luhanskas pilsētām – joprojām atrodas aptuveni 40 tūkstoši krievu karavīru.
Aicina sodīt arī “Gazprom”
Vairāku aculiecinieku un žurnālistu uzņemtie fotoattēli gan apliecina, ka Krievijas īpašo spēku vienību kaujinieki jau darbojas Ukrainas austrumu apgabalos. ASV laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz avotiem Ukrainas drošības dienestos, norāda, ka Ukrainā “zaļo vīriņu” operācijas koordinē Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieks Igors Strelkovs. Viņš arī pārraudzījis Krimas anektēšanu. “Starptautiskajā sabiedrībā valda vienots uzskats, ka ir saistība starp Krieviju un dažiem bruņotiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos. Mūsu rīcībā nonākušās fotogrāfijas to apliecina,” paziņojusi ASV Valsts departamenta pārstāve Dženifera Psaki. Krievijas prezidents Vladimirs Putins gan apgalvojis, ka izteikumi par Krievijas armijas karavīriem Ukrainā ir “muļķības”. “Ukrainas austrumos nav ne Krievijas armijas vienības, ne īpašo uzdevumu vienības, ne instruktori,” nesatricināmi apgalvoja Putins. ASV Nacionālās drošības aģentūras pretizlūkošanas bijušais virsnieks Džons Šindlers sarunā ar “New York Times” Krievijas operācijas Ukrainā nodēvēja par “īpašo karu”. “Spiegošanas, nemieru radīšanas, pat terorisma formu sajaukums, lai sasniegtu politiskus mērķus, neuzsākot karu tā klasiskajā izpratnē,” skaidroja Šindlers.
Vakar divu dienu vizīti Kijevā sāka ASV viceprezidents Džo Baidens. Tiekoties ar Jaceņuku un Turčinovu, viņš runās par Ukrainas ekonomikas un enerģētiskās drošības stiprināšanu, kā arī iespējamas palīdzības sniegšanu Kijevai, lai sarīkotu 25. maijā prezidenta vēlēšanas. Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama uzsvēris, ka Krieviju sagaida jauns sankciju vilnis, ja tuvāko dienu laikā netiks panākta situācijas uzlabošanās Ukrainas austrumos. ASV senatori Bobs Korkers no Republikāņu partijas un Kriss Mērfijs no demokrātiem paziņojuši, ka Savienotajām Valstīm būtu jāizskata iespējamu sankciju piemērošana arī pret Krievijas energokompānijām, tostarp gāzes gigantu “Gazprom”, kā arī vairākām lielākajām Krievijas bankām.
