Meklē aizliegtas vienošanās 0
Kā ierasts, bez iepriekšēja brīdinājuma Konkurences padomes (KP) inspektori kopā ar policijas pārstāvjiem vakar veica kārtējo pārbaudi. Šajā reizē – vienā laikā septiņos augu aizsardzības ķīmisko līdzekļu tirdzniecības uzņēmumos.
Parasti informācija par šādām pārbaudēm pašu uzņēmēju interesēs plašsaziņas līdzekļos neparādās, bet vakar notikusī pārbaude bija izņēmums un sacēla ažiotāžu. Informācijas par pārbaudi “noplūdinātājs” nav zināms. Lauksaimnieki pieļauj, ka tiek celta neslava viņus pārstāvošajai nozarei, bet KP atzīst – tā nostādīta muļķīgā situācijā.
Pārbaude vakar notika sešos augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības uzņēmumos: SIA “Baltic Agro”, SIA “Latagra”, LPKS “Latraps”, SIA “Scandagra Latvia”, SIA “Litagra” un SIA “Agro Trade Latvija”, kā arī Latvijas Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijā. Kā norādīts KP 2011. gada 23. decembra sēdes protokolā, pret visiem iepriekš nosauktajiem uzņēmumiem un asociāciju nolemts ierosināt lietu par Konkurences likuma 11. panta 1. daļas 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu. Vienkārši sakot, par neatļautu cenu vai citu pārdošanas nosacījumu veidošanu.
Kā norāda “BASF” pārstāvniecības tirdzniecības vadītāja Dagnija Hincenberga (eksperte ar 20 gadu stāžu šajā nozarē), augu aizsardzības līdzekļu tirgū patlaban ir ļoti liela konkurence, tāpēc vienošanās par kāda produkta liela piecenojuma noturēšanu izklausoties pēc “pasakas”.
“Ļoti labi, ka Konkurences padome seko līdzi procesiem šajā nozarē, tomēr nepatīk, ka tas var radīt nelāgu slavu Latvijas lauksaimniecībai. Augu aizsardzības līdzekļu pārdevēji galvenokārt ir lielās pasaules firmas, tostarp “Bayer”, “Syngenta”, “BASF” un citas, kas domā par savu reputāciju un konkurences jomā izglīto darbiniekus,” tā D. Hincenberga.
Vakar kooperatīvā “Latraps” Elejā ieradāmies uzreiz pēc tam, kad biroju atstāja KP inspektori un policists. Sakritības dēļ saimniekiem vakar tajās pašās telpās notika arī seminārs par jaunumiem kooperācijā un cilvēki ierašanos birojā vēlējās apvienot ar dažādu lietu kārtošanu. “Izskatījās nedaudz neparasti, ka nevarēja satikt dažus cilvēkus un iekļūt vairākās telpās, kur priekšā stāvēja policists. Vairāki saimnieki nevarēja nokārtot iecerētos darbus, tomēr tas nekas, izdarīs citā reizē. Nekādu ekscesu nebija,” pastāstīja viens no semināra dalībniekiem, kas lūdza viņa vārdu neminēt.
“Ir sacelta pārāk liela ažiotāža. Inspektori nevienam neaizliedza pārvietoties, savu darbu viņi veica ļoti civilizēti – uzrādīja apliecības un viņiem dotās pilnvaras. Mēs atbildējām uz visiem uzdotajiem jautājumiem. Tika pārbaudītas darba vietas un sarakste. Mēs vienošanās ar konkurentiem neslēdzam, viņi mums patiešām ir konkurenti,” tā “Latraps” juriste Inese Singelmane.
Savukārt “Latraps” un arī biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Juris Lazdiņš teic, ka vakar notikušais ir jau otrais gadījums pēdējo 12 mēnešu laikā, kad KP vēršas pret kādu kooperatīvu (pērn pārbaudes notika piena ražotāju kooperatīvos “Latvijas piens”, “Dzēse” un “Trikāta KS”).
“Ja Konkurences padome iepriekš papētītu, ar ko visi seši uzņēmumi nodarbojas, tad kooperatīvā tai nebūtu ko darīt. Mūsu mērķis nav gūt peļņu, bet gan nodrošināt iespējami lielāku labumu saviem biedriem. Mums, lauksaimniekiem, Konkurences padomes pievērstā uzmanība šķiet ļoti aizdomīga.
Ja bija sūdzības, varēja vispirms prasīt padomu Valsts augu aizsardzības dienestam,” tā J. Lazdiņš. “Valsts iestādēm būtu mērķtiecīgāk virzīt resursus uz pelēkā augu aizsardzības tirgus apkarošanu, nevis šādām pārbaudēm,” viņš piebilda.
SIA “Baltic Agro” valdes priekšsēdētājs Ainars Upmanis vakar uzsvēra – Konkurences padome dara savu darbu un pirms secinājumu izdarīšanas komentāri ir lieki. “Mēs uzskatām – Konkurences padome secinās, ka pārkāpumu nav,” pārliecināts A. Upmanis.
Savukārt KP preses sekretāre Inita Kabanova teic, ka gada laikā padome veic aptuveni pussimt šādu pārbaužu. Komentēt konkrētās lietas izpētes būtību padome nevar, jo tas var traucēt izmeklēšanai. “Inspekcija ir rīks, kas ļauj KP iegūt informāciju par pārkāpumiem, kas parasti tiek rūpīgi slēpti. Tādējādi šī pārbaude neļauj pāragri secināt, vai pārbaudītais uzņēmums pārkāpis likumu, jo vairāk tāpēc, ka inspekciju laikā var tikt apmeklēti arī uzņēmumi, kas netiek turēti aizdomās par pārkāpumiem, bet kuriem varētu būt pieejama iestādei nepieciešama informācija,” skaidro I. Kabanova. Iepriekš nosaukto iemeslu dēļ KP nekad neizplata informāciju par tās veiktajām inspekcijām – lai bez vajadzības nekaitētu pārbaudīto uzņēmumu reputācijai.
