Pirms trim mēnešiem paziņojot par Britānijas gatavību sākt breksita sarunas ar ES partneriem, premjere Meja apgalvoja, ka ir “vienīgā, kas var panākt Britānijai pareizu breksita darījumu”, solot “lielus ieguvumus” Apvienotajai Karalistei pēc izstāšanās no ES 2019. gadā, kad vairs nebūs jāiemaksā ES budžetā. Neilgi pirms vēlēšanām premjerministre Meja izteicās, ka breksita jautājumā “labāk būtu nekāds darījums, nekā slikts darījums”. Ziemeļ­īrijas Demokrātisko unionistu partijai ļoti svarīgs ir breksita sarunu iznākums, jo partija nekādi nevēlas stingru robežkontroli uz robežas ar Īrijas Republiku. Īpaša nostāja breksita jautājumā ir Skotijai, kas vēlas saglabāt saites ar ES un, iespējams, rīkot vēl vienu referendumu par neatkarību. “Osborna ieskatā, šobrīd Apvienotās Karalistes parlamentā nav vairākuma politiķiem, kas atbalsta breksitu ar jebkādiem noteikumiem. Breksita sarunu sākums paredzēts jau jūnija vidū, tāpēc Londonai nav vēlama sarunu ieilgšana par koalīcijas valdības izveidošanu, nemaz nerunājot par jaunu vēlēšanu rīkošanu. “Valstij vairāk nekā jebkad agrāk vajadzīga noteiktība,” paziņojusi Meja, taču aizkulisēs jau sākusies cīņa par Konservatīvo partijas vadības maiņu. Novērotāji uzskata, ka līdz partiju tradicionālajām konferencēm septembrī vai pat agrāk varētu kļūt zināmi pretendenti uz vadības pārņemšanu, jo jaunas vēlēšanas šķiet neizbēgamas.