Meja parlamenta balsojuma priekšvakarā saņem Briseles “garantijas” 0
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien nodeva atklātībai papildus Briseles “garantijas”, ko viņa saņēmusi pēdējā brīdī pirms otrdien gaidāmā parlamenta balsojumu par “Breksita” vienošanos.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks savā vēstulē norādījuši, ka Brisele nav gatava atsākt sarunas par jau panākto “Breksita” vienošanos, taču piebilduši, ka var piedāvāt “juridiskas vērtības” skaidrojumus par pretrunīgi vērtēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īriju pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Savā runā, ar kuru viņa uzstājās Stokā, Anglijas vidienes pilsētā, kur liels vairākums vēlētāju savulaik nobalsoja par aiziešanu no ES, Meja tomēr atzina, ka Junkera un Tuska piedāvājums gan nav īsti tas, ko viņa no Briseles centusies panākt.
Vienlaikus viņa tomēr pauda pārliecību, ka parlamenta deputāti tagad ir saņēmuši apliecinājumu, ka panāktā vienošanā ir vislabākā iespējamā un ka to ir vērts atbalstīt.
Atliekot jau decembrī paredzēto balsojumu, kurā viņai draudēja gandrīz droša sakāve, Meja apsolīja, ka panāks no Briseles garantijas Īrijas robežas jautājumā.
Tomēr deputātiem gatavojoties otrdienas vakarā dot savu galīgo “Breksita” vienošanās vērtējumu, liels skaits pašas Mejas pārstāvētās Konservatīvās partijas politiķu, kā arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs premjerministres parlamentārais vairākums, joprojām iebilst pret viņas panākto vienošanos.
Vislielākie iebildumus pret novembrī panākto “Breksita” vienošanos izsaucis tā dēvētais pagaidu risinājums Īrijas robežas jautājumā, kas paredz Lielbritānijas faktisku palikšanu vienotajā ES tirgū, gadījumā, ja pēc pārejas perioda beigām netiks noslēgts jauns tirdzniecības līgums.
Tusks un Junkers savā vēstulē norādījuši, ka Brisele nevēlas, lai pagaidu risinājums jebkad stātos spēkā, un uzsvēruši, ka tas var būt vienīgi pagaidu stāvoklis.
Viņi arī apsolījuši pielikt vislielākās pūles, lai iespējami ātri rastu alternatīvu risinājumu Īrijas robežas jautājumā, tostarp pielietojot tehnoloģiskus risinājumus, kam priekšroku dod Londona.
Abas augstākās ES amatpersonas arī atkārtoti norādījušas, ka viņu izteiktajiem apliecinājumiem piemīt “juridiska vērtība”.
Meja tomēr bija spiesta atzīt, ka Brisele noraidījusi viņas prasību noteikt konkrētu datumu, kad pagaidu risinājums tā iedarbināšanas gadījumā beigtu darboties.
Naidžels Dods, kurš pārstāv DUP, pauda skepsi pret Briseles “garantijām”.
ES līderi atzinuši, ka viņiem nav pilnvarojuma atsākt sarunas par “Breksita” vienošanos, un tāpēc “acīmredzami viņi nevar izdarīt to, kas nepieciešams” Lielbritānijas parlamenta deputātiem, lai vienošanos atbalstītu, sarunā ar sabiedrisko raidorganizāciju BBC norādīja Dods.
Tikmēr opozīcijā esošie leiboristi, kas atbalsta pastāvīgas muitas ūnijas saglabāšanu ar ES, paziņojuši, ka gadījumā, ja parlaments noraidīs “Breksita” vienošanos, viņi pieprasīs balsojumu par neuzticības izteikšanu Mejai.
Ja Meja neuzticības balsojumā zaudēs, parlamentam būs 14 dienas, lai atrastu viņas pēcteci, kas baudītu likumdevēju vairākuma atbalstu. Pretējā gadījumā būs jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas.
Leiboristu līderis Džeremijs Korbins atzinis, ka gadījumā, ja viņa partija vēlēšanās uzvarēs, “Breksitu”, domājams, nāksies atlikt, lai varētu atsākt sarunas par izstāšanās nosacījumiem.
