Meja negrasās padoties pēc graujošās sakāves balsojumā par “Breksita” vienošanos 0
Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas sakāve otrdienas balsojumā par “Breksita” vienošanos bija smagāka, nekā vairums analītiķu iepriekš prognozēja.
Mejas panāktā vienošanās par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) tika noraidīta ar 230 balsu pārsvaru, un tik smagu sakāvi līdz šim nav piedzīvojusi neviena valdība visā Lielbritānijas vēsturē.
Tomēr Meja, kas kļuvusi pazīstama ar savu stūrgalvību un jau iepriekš pārdzīvojusi gan neuzticības balsojumu pašas vadītajā Konservatīvajā partijā, gan parlamentārā vairākuma zaudēšanu 2017.gada katastrofālajās pirmstermiņa vēlēšanās, arī tagad negrasās padoties.
Jau iepriekš sagatavotajā runā, ar kuru viņa uzstājās tūlīt pēc jau prognozētās sakāves otrdienas balsojumā, premjere norādīja, ka kļuvusi par valdības vadītāju uzreiz pēc 2016.gada referenduma, kurā 52% britu atbalstīja izstāšanos no ES.
Kā tviterī atzinis Londonas ekonomikas skolas politikas zinātnes profesors Saimons Hikss, Mejas sakāve palielinājusi iespēju, ka Lielbritānija vai nu aizies no ES bez vienošanās, vai arī tiks rīkots atkārtots referendums.
Taču pati Meja vēlas izvairīties no abām šīm iespējām.
Viņa pastāvīgi ignorējusi neskaitāmos opozīcijas aicinājumus atkāpties, kam pēc vairākuma zaudēšanas 2017.gada jūnija vēlēšanās pievienojās arī daļa toriju.
Kopš vairākuma zaudēšanas parlamentāro atbalstu viņas valdībai nodrošinājusi Ziemeļīrijas Demokrātisko unionistu partija (DUP), taču tas apgrūtināja Mejas iespējas vienoties ar Briseli Ziemeļīrijas un Īrijas robežas jautājumā, kas kļuva par galveno klupšanas akmeni “Breksita” sarunās.
DUP pieprasīja atteikties no pretrunīgi vērtētā papildprotokola par pagaidu risinājumu robežas jautājumā, kas paredz Ziemeļīrijai vismaz uz laiku piemērot no pārējās Apvienotās karalistes atšķirīgus tirdzniecības noteikumus.
Neskatoties uz sakāvi, Meja joprojām sevi pasniedz kā vienīgo politiķi, kura spēj galu galā panākt vienošanos par aiziešanu no ES.
Konservatīvās partijas balsojumā Mejai neuzticību pauda 118 toriju frakcijas locekļi, un tikpat liels skaitu viņas vadītās partijas deputātu otrdien pieslējās opozīcijai, balsojot pret premjeres piedāvāto “Breksita” vienošanos.
Vienīgais veids, kādā leiboristi varētu panākt neuzticības izteikšanu premjerministrei trešdien paredzētajā uzticības balsojumā, ir pārliecināt viņiem pievienoties tos konservatīvos, kuri iestājas pret aiziešanu no ES.
Tas ir visai mazticami, iespējams, izņemot vienīgi gadījumu, ja leiboristi apsola vienbalsīgu atbalstu starppartiju kampaņai “People’s Vote” (“Tautas balsojums”), kas pieprasa atkārtota referenduma rīkošanu.
Vairums leiboristu deputātu atbalsta “People’s Vote”, taču partijas līderis Džeremijs Korbins līdz šim izrādījis lielu atturību, domājams, tāpēc, ka apvidos, kas tiek uzskatīti par leiboristu atbalsta bāzi, vairums vēlētāju 2016.gadā balsoja par “Breksitu”.
Ja Meja, kā tiek prognozēts, izturēs uzticības balsojumu, viņa grasās meklēt iespējamo kompromisu ar leiboristiem un citām opozīcijas partijām.
Domnīcas “The UK in a Changing Europe” (Apvienotā Karaliste manīgajā Eiropā”) politikas eksperts Anands Menons atzīst, ka balsojums pret Mejas piedāvāto vienošanos var kļūt par sākumu “alternatīvu izvētīšanai”.
“Galu galā tādā vai citādā veidā mūsu parlamentāriešiem būs jāizlemj ne tikai tas, ko tie vēlas, bet arī tas, kuram no “Breksita” iznākumiem tie spēj nodrošināt vairākumu,” uzsver Menons.
Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka konsenss jāmeklē parlamentā, kur abu lielāko partiju deputāti ir uzsākuši “atklātu dumpi pret saviem līderiem”, kur “līderi nespēj pateikt saviem deputātiem, ko tiem darīt”, un kur “neviens nevienu nekontrolē”.
Pat ja Mejas centieni panākt starppartiju kompromisu noslēgsies ar jaunu “Breksita” projektu, jāšaubās, vai aizkaitinātās ES amatpersonas būs gatavas dot Mejai vēl vienu iespēju.
Vēl pirms otrdienas balsojuma Hikss brīdināja, ka vienošanās noraidīšana ar lielu balsu pārsvaru apliecinās ES līderiem, ka “ar nelielu piekāpšanos nebūs līdzēts”.
Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks jau otrdienas vakarā netieši norādījis uz vēl vienu iespēju, acīmredzami ļaujot noprast, ka, neskatoties uz valdošo neskaidrību, savstarpējiem aizvainojumiem un politiskajām kaislībām, Lielbritānija vēl joprojām var mainīt savu lēmumu par aiziešanu no bloka.
“Ja vienošanās nav iespējama un neviens vienošanos nevēlas, tad kuram gan beidzot būs drosme pateikt, kāds ir vienīgais iespējamais risinājums?” tviterī retoriski vacā Tusks.