“Uztraucos, ka meitai patīk ēst slepus un daudz!” Psiholoģe iesaka, kā palīdzēt 0
LASĪTĀJA JAUTĀ
“Mana meita (13) ir ļoti jauka, labsirdīga un draudzīga. Taču pēdējā gada laikā esmu pamanījusi, ka kļuvusi arvien mazaktīvāka, vairs tik daudz laika nepavada ar draugiem, parādījies arī liekais svars. Parasti vēlas ēst vienatnē, nevis pie ģimenes kopgalda, bieži par kabatas naudu pērk dažādus našķus, reizēm slēpj, lai tikai apkārtējie nepamanītu.
Kad gribu uzsākt sarunu par veselīgu uzturu, meita vai nu manis teikto pārvērš par joku, vai arī distancējas un ieslēdzas savā istabā. Uztraucos, ka tas var rezultēties ar nopietniem veselības traucējumiem. Kā viņai palīdzēt?”
Atbild Kristīne Šterna, veselības psiholoģe (www.domuspeks.lv)
“Aprakstītā situācija varētu norādīt uz meitas ēšanas traucējumiem – kompulsīvo pārēšanos, kas ir izplatītākais ēšanas traucējumu veids un kam raksturīgas situācijas, kad īsā laika posmā tiek apēsts liels daudzums ēdiena. Bieži ir manāms diskomforts, ēdot citu cilvēku klātbūtnē, slepenas ēšanas epizodes, nespēja pārtraukt ēšanas procesu, atsvešināšanās no draugiem un ierastajām aktivitātēm. Novērojama arī sava izskata un svara kontrole, cenšanās ievērot diētas, zems pašvērtējums un grūtības koncentrēties.
Parasti šī slimība sākas pusaudžu vecumā, taču var būt klātesoša arī jebkurā citā vecumposmā. Pusaudži ir pakļauti straujai fiziskai attīstībai, kas ietekmē arī dažādus psiholoģiskos un sociālos faktorus. Zīmīgi, ka priekšstatu par sevi pusaudžu gados ļoti ietekmē tēli, kurus redzam sociālajos medijos – žurnālos, televīzijā, internetā utt. Meitenēm tā ir slaida, kopta sieviete, bet zēniem – sportiska auguma vīrietis.
Gadījumā, ja pusaudzis neatbilst šim idealizētajam tēlam, viņš var piedzīvot negatīvas emocijas, stresu. Jūs minējāt, ka meita kļuvusi mazaktīvāka, vairs tik daudz laika nepavada ar draugiem un ir parādījies liekais svars. Tas varētu norādīt uz iekšējo spriedzi un sevis nepieņemšanu.
Taču pēc tam sekojošais kauns un vainas apziņa uzdzen jaunu stresu (izjūtu, ka nav kontroles pār savu dzīvi), atsvešināšanos no tuviniekiem, kas atkal noved pie vēlēšanās panašķoties utt. Veidojas tāds kā apburtais loks.
Nozīmīgu lomu pusaudža dzīvē ieņem piederība ģimenei un vecāku sniegtā emocionālā drošības sajūta. Nereti ikdienas steigā vecāki ir tik ļoti aizņemti ar savu situāciju risināšanu, ka neatliek pietiekami daudz laika pašiem tuvākajiem – bērniem, lai bez vērtēšanas un pamācībām pārrunātu dienas notikumus vai vienkārši uzklausītu bērna sacīto.
Iespējams, meita savā ziņā jūtas vientuļa un nesaprasta, nejūt atbalstu ģimenē. Lai palīdzētu meitai tikt galā ar ēšanas traucējumiem, vispirms būtu ieteicams no sirds aprunāties, sniedzot drošības sajūtu, apziņu, ka būsiet blakus un atbalstīsiet viņu jebkurā situācijā.
Iespējams, būs vajadzīgs ilgāks laiks, līdz viņa jums uzticēsies. Atrast īsto pieeju sarunām, vienlaikus risinot jautājumu par ēšanas traucējumiem, var palīdzēt arī psiholoģijas nozares profesionālis. Nekautrējieties lūgt pēc palīdzības un doties uz konsultāciju. Jāēd būtu apzināti, ieklausoties savā organismā, uzņemot uzturu tikai tad, kad organisms to prasa.
Lieliski, ja apzinātai ēšanai var pievērsties kopīgi visa ģimene. Protams, jāievēro arī veselīga uztura pamatprincipi, uzturs jāpapildina ar dārzeņiem, augļiem un graudaugiem, arī olbaltumvielām saturošiem produktiem – olām, biezpienu, sieru, zivīm, gaļu un taukvielām. Ieteicams lietot olīveļļu un dzert pietiekami daudz ūdens.
Noteikti jāatceras, ka korekcijas dzīvesveidā/ēšanas režīmā vēlams veikt pakāpeniski, nevis – no rītdienas sāksim jaunu dzīvi, krasi visu mainot par 180 grādiem. Straujas dzīvesveida un ēšanas režīma izmaiņas ir ļoti grūti ievērot ilgstoši, visbiežāk šādi mēģinājumi lemti neveiksmei. Tāpēc ieteicams bruņoties ar pacietību un rīkoties mērķtiecīgi.”