“Meita kopā ar citiem braucējiem stāv zem klajas debess.” Rīdziniekus satrauc nojumju trūkums pieturvietās 1
“Rīgas satiksmes” (“RS”) ideja izgaismot atsevišķas pieturvietas galvaspilsētā, lai tādējādi atvieglotu senioru ikdienu, kuriem diennakts tumšajā laikā ir grūtības saskatīt kustības sarakstus, izraisījusi asas diskusijas. Gan Rīgas domes opozīcijas pārstāvji, gan apvienība “Pilsēta cilvēkiem” pauž neapmierinātību ar “novecojušo un dārgo” lampiņu projektu, savukārt citus rīdziniekus vairāk satrauc nepietiekamais nojumju skaits, kamdēļ itin bieži pieturvietās nākas salīt vai apsnigt.
Pilotprojekts, kas rada šaubas
Vienas pieturvietas izgaismošanas izmaksas sasniedz 4300 eiro, taču uzņēmuma pārstāvji norāda, ka summu veido visi nepieciešamie darbi – projektēšana, stabs, ceļa zīme, elektrības pieslēgšana un uzstādīšana. Arhitekts un pilsētvides aktīvists Oto Ozols aprēķinājis: lai visas Rīgas pieturas aprīkotu ar “lampiņu un podziņu”, būtu nepieciešami 8,6 miljoni eiro. Gan viņš, gan Rīgas domes opozīcijas partija “Latvijas attīstībai” uzskata, ka lietderīgāk šo projektu būtu aizstāt ar modernu un mūsdienām atbilstošu elektronisko tablo, ko Rīgas dome (RD) solot darīt jau kopš 2013. gada. “Citās Eiropas valstīs sabiedriskā transporta pieturvietas tiek aprīkotas ar mūsdienīgiem elektroniskiem tablo, un to izmaksas ir zemākas par Rīgas lampiņu projektu. Labs piemērs ir Zviedrija, kurā nesen ierīkotas modernas digitālās autobusu pieturvietu tāfelītes. Viena tāfelīte zviedriem izmaksājusi 3210 eiro,” skaidro arhitekts O. Ozols.
Taču “RS” norāda, ka šis ir tikai pilotprojekts un nevienā brīdī neesot minēts, ka šāds risinājums tiks ieviests visās pieturvietās Rīgā.
Imantā un Zolitūdē bez “jumtiņiem”
Latviešu literatūrzinātniece Ingūna Daukste-Silasproģe Imantā dzīvo kopš 1983. gada. Arī viņa uzskata, ka “RS” primāri būtu jāuzstāda nojumes visā Rīgā, nevis centra rajonos jāeksperimentē ar jauninājumiem. “Es ar meitu regulāri braucu no Imantas uz Zolitūdi, jo viņa mācās 3. klasē Ziemeļvalstu ģimnāzijā. Pieturvietas ir slikti apgaismotas meža pusē, kur bail vienu pašu bērnu atstāt, jo ir gadījies, ka no meža iznāk bars bezpajumtnieku. Nojumes pieturvietās gan virzienā uz Zolitūdi, gan arī no Imantas uz centru nav un nekad nav bijušas. Es pati kāpju pieturvietā Kleistu ielā, bet arī nākamajās nav nojumes. Rītos 46. autobuss kavējas – esam gan apsnigušas, gan salijušas,” ar pieredzi dalās sieviete.
Viņa ir sūdzējusies arī pašam uzņēmumam par neapmierinošo satiksmi starp Imantu un Zolitūdi, tomēr nekāds risinājums tā arī nav rasts. “Šo maršrutu izmanto bērni, kas brauc uz Imantas vidusskolu, Zolitūdes ģimnāziju un Ziemeļvalstu ģimnāziju. Turklāt skolēnu skaits kopš 2016. gada, kad sākām braukt, pieaug. Bet nekas nemainās. Kaut arī skolas bērniem ir bezmaksas braukšana, tomēr tieši viņu vecāki ir galvenie nodokļu maksātāji un veido Rīgas budžetu, tālab viņu bērniem būtu jāsaņem drošs un kvalitatīvs pakalpojums. Un vēl – nojumes nav arī daudzās pieturvietās Zolitūdē. Tā ka meita kopā ar citiem braucējiem stāv zem klajas debess, arī atgriežoties no skolas.”
Vēlas panākt vienotu kopskatu
Rīgas iedzīvotāji būs pamanījuši, ka daudzviet pieturvietās pazūd vecās nojumes, bet jaunas to vietā neparādās. “Rīgas satiksmes” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane skaidro, ka tās noņem nevis pilsēta vai pats uzņēmums, bet gan firma, kas agrāk tās apsaimniekoja. Proti, privātā kompānija “Eiro AWK”, kas pametusi Latvijas tirgu, paņemot sev līdzi tai piederošās nojumes. “Ļoti ilgu laiku noslēgto pieturu apsaimniekošanas joma bija izdalīta starp dažādiem uzņēmumiem, un arī šobrīd visas jaunās pieturas aprīko privātie investori. Viena firma, kas uzvarējusi konkursā, nodrošina nojumju konstrukciju izvietošanu, cita – aprīko tās ar reklāmas stendiem un digitālās informācijas apraidi.”
Lēmums par vienota dizaina pieturu uzstādīšanu tika pieņemts 2013. gadā, un, kā skaidro uzņēmuma speciālisti, tas tika darīts tādēļ, ka vecās, nevienādās pieturas bojāja pilsētas kopskatu.
“Pilsētnieki pie savām pieturām bija pieraduši, un acīs tās “negriezās”, taču kopumā šāds “ķīselis” pilsētas kopskatam par labu nenāca.”
Plāno papildināt nojumju skaitu
Kopumā Rīgā ir 1952 pieturvietas, un no tām šobrīd 300 ir ar nojumēm. “Pieturvietu uzstādīšana ir sadalīta vairākos posmos. Pirmais posms beidzās 2017. gada nogalē, un tika uzstādītas 300 jaunas nojumes. Šobrīd notiek projekta otrais posms, kura laikā plānojam uzstādīt tikpat daudz nojumju kā pirmajā. Ņemot vērā to, ka tas ir gana sarežģīts process un katrai nojumei ir jāizstrādā projekts, plānojam, ka līdz šā gada vidum uzstādīsim 50 jaunas nojumes, bet atlikušās 250 taps līdz 2021. gadam,” informē Baiba Bartaševiča-Feldmane.
Vietas, kur šīs pieturvietas tiek ierīkotas, tiekot izvēlētas, ņemot vērā pasažieru plūsmu.
Par prioritārām uzskatot tās, kurās ir liels pasažieru skaits. “Jāsaprot, ka ir pieturas, kurās dienas laikā transportu gaidīs vien desmit cilvēki, bet būs pieturas, zem kuru nojumēm katru dienu stāvēs tūkstoši. Mēs ņemam vērā rīdzinieku ierosinājumus, taču nav iespējams uzstādīt nojumes visās pieturvietās. Pirmkārt, tāpēc, ka daļa pieturvietu atrodas uz privātas zemes, otrkārt, dažās vietās nojumes uzstādīšanu apgrūtina apakšzemes komunikācijas, virs kurām nojumi likt nedrīkst. Pieturas ir būves ar pamatiem, kas nozīmē, ka nepieciešams būvprojekts – ir nepieciešamas atļaujas no dažādām institūcijām. Un tas prasa laiku,” skaidro “Rīgas satiksmes” pārstāve.
Savukārt arhitekts O. Ozols gan pasmīkņā par šo un teic: “Ja uzņēmums arī turpmāk plāno strādāt šādā tempā, tad visā Rīgā nojumes varam gaidīt vien pēc gadiem trīsdesmit.”
Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes Rīgā uzstāda Francijas vides reklāmas uzņēmuma “JCDecaux” meitaskompānija “JCDecaux Latvija”. Vidēji vienas pieturvietas izmaksas svārstās no 10 000 līdz 11 000 eiro,” skaidro uzņēmuma direktore Jeļena Brokāne. “Izmaksas veidojas no konstrukcijas veida, inženierkomunikācijām, ielu seguma un elektrības.
Tāpat vienmēr tiek paredzētas apsaimniekošanas izmaksas – to cena ir no 50 eiro līdz 1000 eiro gadā, atkarībā no pieturvietas konstrukcijas un nepieciešamajiem remonta darbiem, piemēram, stiklu, apgaismojuma, citu pieturvietas konstrukcijas elementu nomaiņa.” Visu Rīgas pieturvietu aprīkošanai ar “lampiņu un podziņu” būtu nepieciešami 8,6 miljoni eiro, bet par šo naudu 820 pieturvietas – pusi! – varētu apjumt.
