Un ieradās viņš – Annijas tagadējais vīrs, pēc tautības libānis 0
Annija turpina savu stāstījumu: “Pēc neilga laika mans tagadējais vīrs atnāca ar milzu sapratni. Man bija augsti standarti attiecībā pret vīriešiem un es tieši domāju, kā viņš reaģēs, kā spēs saprast. Bet mans vīrs, kurš pēc tautības ir libānis, visu pieņēma ar lielu pazemību. Es nespēju aiziet uz kapiem, rakāties pa zemi, zem kuras guldītas manas meitenes. Paldies manai mammai, kura kapiņus apkopj, bet tieši mans pašreizējais vīrs pierunāja mani kopā aiziet uz kapiem. Viņš arī ir ticīgs, pareizticīgais.”
Protams, mani ieinteresēja, kur gan Annija, kura jau bija atsākusi pasniegt vokālās mācībstundas, iepazinusies ar cittautieti. Sākums bija internetā, bet nē, nē, ne jau iepazīšanās portālā un pati Annija nemaz nebija domājusi par jaunām attiecībām. “Biju pieteikusies neklātienē Stanfordas Universitātē (ASV) on-line radošuma kursā. Lai paveiktu vienu darbu, bija jāveido komanda. Bija vēl, protams, arī citi komandas biedri, bet kaut kā neviens īsti negribēja iesaistīties kopīgajā projektā un mēs ar Sami visu kopā darījām. Darbs tika pabeigts, bet mēs turpinājām sarakstīties. Un šajās sarakstēs es arvien vairāk atvēros un varēju par sevi stāstīt, jo man šķita, ka mēs taču nekad nesatiksimies. Bet notika citādāk. Aptuveni pēc pusotra vai diviem gadiem kopš mūsu iepazīšanās mēs apprecējāmies. Kāzas bija Libānā. Sami parādījās laikā, kad man visvairāk bija nepieciešams atbalsts, un pamazām, soli pa solītim ”uzstutēja” mani atpakaļ uz kājām, parādīja, ka varu dzīvot citādāk, mācīja man, kā sevi pasaudzēt, kā būt vājai tad, kad tas ir nepieciešams un kad spēt pateikt stingru ”nē”,” stāsta Annija.
Sākumā viens pie otra braukājuši, līdz sapratuši, ka vēlas veidot kopdzīvi. Annija ar vīru gadu nodzīvoja Libānā, bet nu jau gadu abi dzīvo un strādā Rīgā. Viņš – noguldījumu bankā, kas strādā ar arābu tirgu. Annija ir vokālā pedagoģe/mākslinieku mentore, un darbu viņai netrūkst, jo pirms mūsu sarunas brīvu laiku atrast bija grūti. Tikāmies kafejnīcā, Annijas pusdienlaikā. Pēc stundas viņu jau gaidīja nākamais audzēknis, kuram mācīt dziedāt.
