“Meita iedzēra kvasu un nonāca slimnīcā!” Ko organismam nodara saldinātie dzērieni? 1
“Lai tveicīgajā laikā mana ģimene varētu veldzēt slāpes, biju nopircis vairākas pudeles kvasa dzēriena.
Visiem slāpa, tāpēc kvasu izdzērām diezgan lielā daudzumā – pusotra, divus litrus katrs.
Pēc tam meitai, kas ir bērniņa gaidībās, un arī astoņgadīgajam mazdēlam radās veselības problēmas, meita pat nonāca slimnīcā. Uz dzēriena pudeles etiķetes bija norādīts, ka tas satur E950, E952 un E954, kā arī nātrija benzoātu.
Kādam mērķim izmanto šīs e-vielas? Kādu kaitējumu tās var nodarīt cilvēka veselībai?” Jautā Arnolds no Rīgas.
Jāuzmanās no garšas pastiprinātājiem un krāsvielām
E-vielas ir pārtikas piedevas, kuras pievieno produktam, lai ietekmētu tā īpašības: uzlabotu garšu, krāsu, konsistenci, novērstu pārtikas produkta bojāšanos. To drošumu pārbauda Eiropas Pārtikas nekaitīguma institūcija.
Katrai e-vielai ir noteikta maksimālā pieļaujamā deva, lai tā neizsauktu toksisku efektu. Visvairāk jāuzmanās no krāsvielām un garšas pastiprinātājiem.
Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Ilze Lejasbuda skaidro – kvasa dzēriens ir neraudzēts bezalkoholiskais dzēriens, ko iegūst, izmantojot graudu produktu ekstraktu, ūdeni, aromatizētājus, konservantus un citas pārtikas apritē atļautas sastāvdaļas.
Speciāliste arī atšifrē minētās pārtikas piedevas: E950 (acesulfāms K), E951 – (aspartāms), E952 – (ciklamāti) un E954 (saharīni) ir saldinātāji, ko izmanto, lai piešķirtu pārtikas produktiem saldu garšu.
“Šos saldinātājus atļauts lietot bezalkoholiskajos dzērienos, ja tie ir ar samazinātu enerģētisko vērtību vai bez pievienotā cukura,” norāda Ilze Lejasbuda. “Maksimāli pieļaujamā šo e-vielu norma: E950 – 350/mg/l, E951 – 600 mg/l, E952 – 250 mg/l un E954 – 100 mg/l.”
Savukārt nātrija benzoāts (E211) ir konservants, kas pagarina pārtikas produktu glabāšanas laiku, aizsargājot tos no mikroorganismu izraisītas bojāšanās un/vai aizsargājot pret patogēnu mikroorganismu augšanu (patogēni ir mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, kas var inficēt organismu un izraisīt slimības). Maksimāli pieļaujamā norma bezalkoholiskā dzērienā ir 150 mg/l.
Pirms pārtikas piedeva tiek atzīta par izmantojamu, tai jāiziet rūpīga, zinātniski pamatota drošuma novērtēšana. Eiropā to veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma institūcija, bet starptautiskā līmenī – Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un Pasaules Veselības organizācijas Pārtikas piedevu apvienotā ekspertu komiteja.
Drošuma novērtējumu izstrādā, izmantojot visu informāciju, kas iegūta pētījumos ar dzīvniekiem un brīvprātīgajiem, tādējādi secinot, kāda ir maksimālā attiecīgās vielas deva, lai tā neizsauktu nevēlamu toksisku efektu. Šādi pieļaujamā dienas deva ietver ievērojamu drošības rezervi un ir attiecīgās vielas daudzums, ko, uzņemot ikdienā visas dzīves garumā, neradīsies kaitējums cilvēka veselībai.
Lai arī produkti satur atļautās un it kā nekaitīgās e-vielas, regulāri patērējot daudz produktu, kas satur pārtikas piedevas, ir grūti novērtēt, cik liela e-vielu deva ar dažādiem produktiem dienas laikā tiek uzņemta un kādas var būt iespējamās sekas. Kā jau minēts, visvairāk jāuzmanās no krāsvielām (E100–E199) un garšas pastiprinātājiem (E600–E699), īpaši – veidojot ēdienkarti bērniem.
Saldināts dzēriens nav slāpju dzesēšanai
“Karstā laikā – īpaši atrodoties saulē! – ļoti būtiski uzņemt šķidrumu, padzerties, sevišķi tas attiecas uz bērniem un grūtniecēm.
Taču veldzēties vajadzētu ar tīru ūdeni, jo neviens saldinātais dzēriens nav paredzēts slāpju veldzēšanai,” uzsver uztura speciāliste un Uztura skolas vadītāja Alise Kindzule.
“Uzturvērtības ziņā saldinātie dzērieni tiek vērtēti kā ēdiens, pārsvarā – neveselīgs, ar lielu cukura, saldinātāju un pārtikas piedevu apjomu. To noteikti vajadzētu ņemt vērā grūtniecēm un vecākiem, kuri audzina mazus bērnus.”
Izdzerot litru saldinātā dzēriena, uzņemtā cukura deva var gandrīz piecas reizes pārsniegt ieteicamo dienas normu bērnam. Tas ir līdzvērtīgi kā apēst 25 tējkarotes cukura! “Organisms uz šādām cukura līmeņa svārstībām var reaģēt ļoti krasi,” brīdina uztura speciāliste.
“Protams, var palutināt bērniņu ar vienu glāzīti saldinātā dzēriena, bet ne jau atļaut, lai izdzer lielu daudzumu šāda neveselīga dzēriena.” Turpinot Alise Kindzule atgādina, ka pieaugušajiem katram pašam jāuzņemas atbildība par savu veselību un kritiski jāizvērtē produkti, ko lieto uzturā. “Jāuzsver, ka E-vielas produktos tiek pievienotas atļautā daudzumā, kas ir atzīts par drošu, un likumdošana nosaka, tieši cik daudz katru no tām drīkst izmantot pārtikas produktu ražošanā.
Tomēr mēs nekad nespēsim novērtēt, kā mūsu organismu un veselību ietekmēs pievienoto piedevu kombinācija, sevišķi, ja ikdienā tiek uzņemti produkti, kas satur daudz dažādu piedevu, vai arī konkrētais produkts tiek uzņemts ļoti lielās devās. Katrai vielai, ko uzņemam, būtiska ir deva. Pat jebkura dabiska viela, zālīte vai tējiņa var būt veselīga, bet, uzņemot to pārmērīgās devās, var kļūt par indi.”
Ūdens nepieciešams katrai šūnai
Veselības ministrijas mājaslapā ir pieejami veselīga uztura ieteikumi grūtniecēm. Piemēram, tur minēts, ka dienā vajadzētu uzņemt 2–2,5 litrus šķidruma, to skaitā 1,5 litrus tīra ūdens, to vienmērīgi lietojot visas dienas garumā.
Ūdens nepieciešams katrai cilvēka šūnai, tas piedalās visās organisma reakcijās. Ūdens bērnam veicina barības vielu piegādi no mātes uzņemtās pārtikas. Tas palīdz novērst aizcietējumus, hemoroīdus, urīnceļu un urīnpūšļa infekcijas, kas grūtniecēm bieži izplatītas.
Nepieciešamo šķidruma daudzumu cilvēks var uzņemt vairākos veidos: lietojot tīru ūdeni, tēju, dažādus pārtikas produktus un ēdienus.
Ja ārsts nav ieteicis individuāli nepieciešamo šķidruma daudzumu, veselam cilvēkam dienā ieteicams uzņemt 30–35 ml šķidruma uz vienu ķermeņa masas kilogramu, kas pieaugušam cilvēkam ir 2–2,5 litri dienā, no tiem vismaz 1,5 litri tīra ūdens. Karstā laikā un palielinātas fiziskās slodzes gadījumā jāuzņem lielāks šķidruma daudzums, kā arī tīra ūdens daudzums.
Dienā ieteicamo šķidrumu, tajā skaitā ūdeni ieteicams dzert, sadalot to vienmērīgi visas dienas garumā. Lai veicinātu pietiekamu ūdens lietošanu ikdienas uzturā, tam var pievienot citronu, zemenes, mellenes, kivi, arbūza vai melones gabaliņus, gurķa šķēlītes, ingveru, rozmarīnu, piparmētru, baziliku vai citus garšaugus. Karstās vasaras dienās augļu gabaliņus un sasmalcinātas garšaugu lapiņas var sasaldēt ledusgabaliņos un pievienot ūdenim.
Veselības ministrijas mājaslapā arī norādīts, ka grūtniecības laikā vajadzētu uzmanīties no dažādu zāļu tēju lietošanas un to dzeršana jāapspriež ar ārstu. Bezalkoholiskie gāzētie dzērieni ar augstu pievienotā cukura saturu, piemēram, limonādes, sulu dzērieni, nav rekomendējami grūtnieces ikdienas uzturā, jo tie neremdē slāpes, bet var izraisīt nevajadzīgu svara pieaugumu, ņemot vērā tajos esošo palielināto cukura daudzumu. Grūtniecības laikā no uztura jāsvītro enerģijas un saldinātie dzērieni.
