Zaļmuižas meistardarbnīcas 1
Toties no Rīgas Zaļmuižā kalējs nonāca deviņdesmitajos gados, atgūstot vectēva mantotās Makašānu zemes un piepērkot muižas ēku. Zaļmuiža (agrākā Togenena) atrodas kaut kur pa vidu starp Ludzu un Rēzekni netālu no Rogovkas un ir ar bagātu kultūrvēsturisko oderi. Ne velti tautā saglabājusies paruna “Nūpēre kei pi Zaļuos muižys!”, kas vēsta, ka Zaļmuižas zemnieki bieži kulti kā veci rudzi. Toties par vareno Zaļmuižas dedzināšanu 1905. – 1907. gadā saglabājies teiciens “Traks vai nu Rogovkys!” Nevajag jau zemniekiem pāri darīt!
Māja ir liela, pietiek ir dzīvošanai, ir kārtīgai darbnīcai. No pilsētas kņadas meistars vairās. Labi, ka ir gadatirgi. Tagad kalumu modē vairāk ir kāpņu margas, sētas vārtiņi, vēja rādītāji, durvju klabekļi un metāla gultas. Visu mūžu kalis, meistars arī ikdienišķām lietām māk piešķirt to pamatīgumu un šarmu, ko sniedz pieredze un gaume. Vienīgi trūkst kārtīga zeļļa, kam nodot garos gados iekrātos amata noslēpumus.
Meistara darinātie metālkalumi eksponēti daudzās izstādēs Latvijā, arī Polijā, Maskavā, Vācijā, Somijā un Japānā. Viņš pats atzīst, ka mūža lielākais darbs ir Rogovkas 200 gadu atcerei veltīts piemineklis, kas atrodas ciemata pašā centrā.
Tomēr bez daudzām teicami izkaltām metāllietām meistaram ir arī svarīgs sabiedrisks pienesums, pie kura iedibināšanas viņš pielicis roku un kurš, cerams, pārdzīvos mūs visus. Tas ir Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgus. Kā tas izveidojās?
Septiņdesmito gadu beigās bija savdabīga situācija. Bija meistari, interesantas preces, liels sadzīves preču deficīts un, vissvarīgākais, cilvēkiem turējās naudiņa. Tomēr brīvā tirdzniecība nebija iespējama, jo tā skaitījās spekulācija. Profesionāliem māksliniekiem bija divi mākslas saloni. Tad nu paši daiļamata meistari un viņu vidū Jānis sarunāja, ka nepieciešamas izstādes–pārdošanas, kā tas notiek gadatirgos. Nokārtot dokumentus palīdzēja kultūras ministrs Kaupužs. Tā 1968. gadā izveidojās populārie Latvijas Etnogrāfiskā Brīvdabas muzeja lietišķās mākslas gadatirgi, kuriem tuvojas 50 gadu jubileja. Tie bija (un ir) lieli svētki amatniekiem un apmeklētājiem, vieni no pašiem pirmajiem, kas veicināja latviskās kultūras, latviskā gara un nacionālās pašapziņas atdzimšanu.
