Mehāniski pārbīdot kvotas starp veselības aprūpes iestādēm, pacientu rindas nemazināsies 0
Valsts finansēto veselības pakalpojumu kvotu pārdale starp valsts un privātajām veselības aprūpes iestādēm neatrisinās pacientu rindu jautājumu un nekādā veidā neuzlabos veselības pakalpojumu kvalitāti. Kvotu sadales pamatkritērijam ir jābūt paša pacienta izvēlei, nodrošinot principu – nauda seko pacientam. Privātais sektors jau līdz šim ir pierādījis savu augsto konkurētspēju, spējot, par to pašu cenu, bieži vien piedāvāt augstākas kvalitātes veselības pakalpojumus. Savukārt, mēģinot kvotas mehāniski pārdalīt starp valsts un privātajām medicīnas iestādēm, cietīs veselības pakalpojumu kvalitāte, pieejamība un jau tā mazā veselības nozares finansējuma izmantošanas efektivitāte.
VADDA uzstāj, ka kvotu sadales kritērijiem ir jābūt objektīviem. Pacientiem jābūt tiesīgiem pašiem izlemt, kur viņi vēlas ārstēties, privātajā vai valsts iestādē, pie nosacījuma, ka privātā medicīnas iestāde attiecīgo pakalpojumu sniedz par tieši tādu pašu cenu kā valsts. Privātās iestādes jau šobrīd ir gatavas konkurencei, piedāvājot kvalitāti un labu servisu. Mākslīga tirgus kropļošana, sniedzot priekšrocības tikai valsts iestādēm, ir diskriminējoša attiecībā pret pārējiem tirgus dalībniekiem.
Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds: “Kurā slimnīcā bija lielāks kautiņš, vai uz pierakstu izdevās noorganizēt lielākas rindas, tie nav objektīvi kritēriji. Rindas veidojas visiem, bet to organizēšana un kārtības uzturēšana jau ir katras iestādes profesionālisma jautājums. Objektīvs kritērijs ir, piemēram, pacientu brīvā izvēle par labu vienai vai otrai iestādei. Tas ilgtermiņā veicina iestādes darba efektivitātes un pakalpojumu kvalitātes palielināšanos. Kā veiksmīgu piemēru šajā ziņā varam minēt diagnostiku un laboratoriskos izmeklējumus. E.Gulbja laboratorija, Centrālā laboratorija un citas privātās laboratorijas investēja kvalitātes sistēmu ieviešanā, akreditācijā un šobrīd ir galvastiesu pārākas, piemēram, par lielo slimnīcu laboratorijām, kuras vēl joprojām nav spējušas ieviest savas kvalitātes vadības sistēmas. Pacienti to ir novērtējuši, un privāto laboratoriju izmeklējumu skaits pērn jau sasniedza 75% no kopējo ambulatoro izmeklējumu skaita. Cilvēki izvēlās iet tur, kur ir ērtāk, kur viņiem ir laipnāka apkalpošana un sniedz labāku pakalpojumu.”
To, ka valsts iestādes darbojas nepietiekami efektīvi, parāda regulārie Valsts kontroles paziņojumi. Tāpēc ar izpratni izturamies pret kolēģiem valsts slimnīcās, kuriem ir jāstrādā neefektīvas sistēmas ietvaros un jāmēģina atrast papildu finansējumu agrāk ņemto parādu dzēšanai. Tomēr VADDA uzskata, ka daudz lietderīgāk un iedzīvotājiem draudzīgāk būtu kopā cīnīties par finansējuma palielināšanu tieši tiem sektoriem, kur tās šobrīd pietrūkst, nevis mēģināt samazināt naudas apjomu vieniem veselības aprūpes pakalpojumiem par labu citu veselības aprūpes iestāžu budžeta caurumu aizlāpīšanai.
Rindas valsts, pašvaldības un privātajās veselības aprūpes iestādēs uz valsts garantētajiem pakalpojumiem veidojas mazā budžeta finansējuma dēļ veselības nozarei kopumā. Savukārt papildu finansējumu esošā budžeta ietvaros rindu mazināšanai iespējams rast, atsakoties no neracionāliem izmeklējumiem, pārskatot valsts finansēto pakalpojumu grozu, kā arī nodrošinot datu bāzu savietojamību dubulto izmeklējumu izslēgšanai, ar ko līdz šim diemžēl visvairāk izceļas valsts slimnīcas.
