Mēģinās vienoties par datumu, kad ievēlēt Valsts prezidentu 0
Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdē partiju pārstāvji apmainījās ar pārmetumiem, bet vienojās mēģināt rast kompromisu par Valsts prezidenta vēlēšanu norises dienu.
Diskusija par šo jautājumu Prezidija un Frakciju padomes sēdē ilga vairāk nekā 40 minūtes. Kā norādīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), pašlaik spēkā ir Prezidija lēmums par Valsts prezidenta vēlēšanām 29.maijā.
Nolemts 20.maijā plkst.12 atkārtoti sasaukt Frakciju padomi, lai spriestu par iespēju vienoties par kompromisa datumu, piemēram, 3.jūniju.
Mūrniece sēdes sākumā norādīja, ka Prezidijs vēlas uzklausīt frakciju viedokļus, lai saprastu, kā rīkoties situācijā, kad Saeimas Prezidijs ir sasaucis sēdi 29.maijā un reizē ir saņemt 34 deputātu lūgums sēdi sasaukt un Valsts prezidenta vēlēšanas rīkot 5.jūnijā.
Parlamenta spīkere minēja vairākus argumentus, tajā skaitā uzsverot, ka Prezidijs ārkārtas sēdi 29.maijā sasaucis atbilstoši Satversmei un Kārtības rullim. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka Satversme garantē tiesības Prezidijam patstāvīgi izlemt jautājumus par parlamenta sēžu sasaukšanu. Mūrniece tāpat norādīja, ka arī 34 deputātiem ir tiesības aicināt sasaukt Saeimas sēdi.
Politiķe skaidroja, ka 29.maija izvēlēts, ņemot vērā, ka uz Valsts prezidenta amatu ir iesniegtas vairākas kandidatūras. Tas teorētiski nozīmējot, ka vēlēšanas var prasīt vairākas kārtas, dienas vai arī jaunu Valsts prezidenta vēlēšanu rīkošanu. Mūrniece žurnālistiem skaidroja, ka to domā teorētiski un ka viņai nav informācijas, ka kāds no koalīcijas deputātiem būtu nolēmis nebalsot par koalīcijas atbalstīto Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kanditūru.
Arī koalīcijas partiju pārstāvji kopumā pauda atbalstu Prezidija iepriekš pieņemtajam lēmumam, reizē sēdes noslēgumā tika atbalstīta spriešanas turpināšana šajā jautājumā.
Partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins (S) norādīja, ka nedrīkst ignorēt Satversmē garantētās tiesības 34 deputātiem, ka pēc viņu ierosinājuma tiek sasaukta Saeimas sēde.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis akcentēja, ka ZZS iesniegumu par sēdes sasaukšanu 5.jūnijā iesniedza pirms Prezidija lēmuma par sēdes sasaukšanu 29.maijā. Līdz ar to Prezidija pieņemtais lēmums ir nedemokrātisks un būtu jāpārskata, lai uzturētu demokrātiskās tradīcijas.
ZZS valdes priekšsēdētājs, deputāts Armands Krauze pauda, ka Mūrnieces rīcība saistībā ar Prezidija sēdes sasaukšanu, lai gan opozīcija iepriekš bija iesniegusi savu rosinājumu, iespējams, varētu būt saskatāms deputātu Ētikas kodeksa pārkāpums.
“Saskaņas” deputāts, Saeimas sekretāres biedrs Andrejs Klementjevs (S) pauda bažas, ka, ignorējot šo iesniegumu, arī citos gadījumos varētu tikt ignorētas 34 deputātiem Satversmē noteiktās tiesības.
Kā ziņots, ZZS prezidenta amatam nolēmusi virzīt tiesībsarga Jura Jansona kandidatūru.
Savu gatavību kandidēt šajās vēlēšanās paudis arī dažu “KPV LV” iekšējās opozīcijas deputātu atbalstītais parlamentārietis Didzis Šmits (KPV LV).
Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis nekandidēt uz otro termiņu augstajā amatā.
Valsts prezidenta kandidatūru pieteikšana noslēdzas šodien.
