Mēģinās popularizēt vietējo zemnieku piena produkciju 1
“Ir pēdējais brīdis domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam,” šodien, kampaņas “Godīgs piens” atklājot, sacīja Lauksaimnieku organizāciju sabiedrības padomes (LOSP) piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis. Tikai nedaudz vairāk kā puse Latvijas iedzīvotāju tirdzniecības vietās spēj atšķirt vietējos produktus no importētiem un nereti par vietējiem tiek uzskatīta importētā prece, kurai ir latvisks nosaukums, piemēram, Lietuvā ražotais “Mājas saldējums” vai “Annele”.
Vēlas atbalstīt vietējos
“Tas apliecina faktu, ka iepakojums importa produktiem mēdz būt maldinošs un cilvēkiem, kuri nepievērš uzmanību vēl virknei nianšu uz etiķetes, ir grūti ātri orientēties piedāvājumā un izvēlēties pašmāju preci, šādi atbalstot vietējos ražotājus un sildot Latvijas ekonomiku,” norāda G. Gūtmanis.
LOSP un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka lielai daļai iedzīvotāju ir svarīgi, kas tiek likts pusdienu galdā. Vairāk nekā puse jeb 51% respondentu atzīst, ka, iegādājoties piena produktus, viņiem ir nozīmīga to izcelsmes valsts. Galvenais iemesls, kāpēc vienādas cenas un līdzīgas kvalitātes gadījumā cilvēki dot priekšroku Latvijas izcelsmes produktiem, ir vēlme atbalstīt pašmāju ražotājus, lai tie kļūtu stiprāki.
“Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka Latvijas iedzīvotāju paradumus ir iespējams mainīt tā, lai tas sliektos par labu mūsu pašmāju ražotāju produktiem,” saka Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards. Tādēļ būtiski esot veicināt iedzīvotāju jeb patērētāju informētību par Latvijā ražotas produkcijas pieejamību. “Ieguvēji no jaunas produktu “pasniegšanas” formas veikalos būtu gan iedzīvotāji, kas turpmāk varēs uzskatāmi redzēt produkta ražotājvalsti, gan arī vietējie uzņēmēji, kuru produkcijas konkurētspēju tādējādi iespējams palielināt.”
Nozarē joprojām kritums
Kā veikalā neapjukt un nesajaukt vietējo ražojumu ar importa? Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka ir jāievieš īpašs marķējums, lai pircēji uzreiz varētu atpazīt, kurš piens nācis no mūsējo zemnieku govīm. Savukārt vairāk kā 30% domā, ka lielveikaliem būtu jānodala vietējās izcelsmes produktus no importētajiem, bet 23% mudina rīkot plašu sabiedrības informēšanas kampaņu par to, kuri ir Latvijas produkti un kuri nav.
“Piena nozarei pēdējo gadu laikā nav klājies viegli. Piedzīvotas lielas svārstības un arī kritums. Galvenokārt, to ietekmēja sankcijas no kaimiņvalsts Krievijas puses, tādēļ svarīgi ir sniegt atbalstu mūsu lauksaimniekiem. Un to var darīt ikviens, ikdienā izvēloties vietējo ražojumu,” akcentē LOSP pārstāvis G. Gūtmanis.
Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn kritumu piedzīvojuši visu piena produktu ražotāji – pārtikas piena, krējuma, paskābināts piena un sviesta, izņemot siera, kas pērn piedzīvoja plus 10%. Vislielāko kritumu (mīnus 27%) piedzīvoja sviests, savukārt ar mīnus 24% otrajā vietā ierindojās pārtikas piens. Lai arī nākamajā valsts simtgadē Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja uzturā lietot mūsu valstī ražotus piena produktus, LOSP aicina arī Saeimas deputātus vietējā piena tirgus aizsardzību.
