Zemieši mēģinās kolonizēt Marsu 3
Vairāk nekā tūkstoš cilvēku no 107 valstīm izturējuši pirmo kārtu Nīderlandes bezpeļņas organizācijas “Mars One” izsludinātajā konkursā par vienvirziena ceļojumu uz Marsu. Kopā konkursā bija pieteikušies 200 tūkstoši cilvēku, bet turpmākajos gados no jau atlasītajiem dēkaiņiem tiks atsijāti tikai 24, kuriem būs iespēja kļūt par pirmajiem sarkanās planētas kolonizētājiem jeb, kā tas teikts “Mars One” interneta vietnē, Zemes vēstniekiem uz Marsa.
No 1058 pirmo kārtu izturējušajiem cilvēkiem 297 ir amerikāņi, 75 kanādieši, 62 indieši un 52 krievi, informē ASV raidsabiedrība “CBS News”. Viņiem turpmākajos divos gados būs jāiziet vēl vairākas pārbaudes, kurās tiks izzināta kandidātu fiziskā un emocionālā gatavība, pārceļoties uz dzīvi uz Marsu, paziņojis Nīderlandē aizsāktās programmas galvenais medicīniskais darbinieks Norberts Krafts. Pēc šīm pārbaudēm tiks atlasīta tā cilvēku grupa, kurai tiks uzticēta Marsa sākotnējā kolonizēšana.
Plānots, ka trīs vienvirziena ceļojumi uz Marsu tiks sākti 2024. gadā. Vēl pirms cilvēku došanās uz sarkano planētu uz turieni tiks nosūtīti trīs bezpilota lidaparāti, kuriem Marsa orbītā būs jāizvieto komunikācijas satelīti. Tāpat vienā no Marsa misijām tuvākajos gados plānots uz sarkano planētu nosūtīt robotu, kuram būs jāapzina tās vietas uz planētas, kur izveidot “dzīvību atbalstošas sistēmas”, proti, apmetnes un kabīnes, kurās būtu skābeklis, ūdens un īpaši izveidots lauks, kas cilvēkus pasargātu no radiācijas, teikts organizācijas “Mars One” interneta vietnē publiskotajā programmas grafikā.
Nīderlandiešu organizācija sarēķinājusi, ka cilvēku sūtīšana uz Marsu izmaksās aptuveni sešus miljardus dolāru. Lielo izmaksu dēļ tas nespēs nodrošināt to, ka uz sarkano planētu aizceļojušie kādu dienu tomēr atgriezīsies atpakaļ uz Zemes. Nepieciešamās izmaksas “Mars One” cer segt ar dažādu sponsoru palīdzību. Nesen projekta autori noslēdza 250 tūkstošu dolāru vērtu līgumu ar ASV privāto kosmosa aģentūru “Lockheed Martin Space Systems”, kas uz Marsu sūtīs jau pieminētos izpētes robotus. Lauvas tiesu no plānotajiem izdevumiem “Mars One” cer iegūt, pārdodot televīzijas kompānijām tiesības uzņemt realitātes šovu gan par kolonizētāju atlases procesu, gan vēlāk atlasīto 24 “Zemes vēstnieku” ceļu uz Marsu un dzīvi uz sarkanās planētas. Nīderlandes organizācija paziņojusi, ka jau tagad vairākas pasaules lielākās telesabiedrības izrādījušas interesi par pirmo uz Marsa ceļojošo cilvēku dzīves dokumentēšanu, par viņu dzīvi 55 miljonu kilometru attālumā no Zemes, par to, kā viņi dzīvotu uz Marsa izvietotajās gaisa kabīnēs un tur censtos izaudzēt pārtiku.
“Tas būtu patiešām foršs veids, kā nomirt, bet vēl labāks veids, kā dzīvot,” sarunā ar raidsabiedrību “CBS News” prātoja kanādiete Kristija Folija, kura ir viena no 1058 pirmo kārtu izturējušajiem cilvēkiem. Arī viņas vīrs Īans bija pieteicies šim ceļojumam, taču konkursu neizturēja. Viņš gan nebēdā un cer, ka šāda iespēja viņam tiks dota papildu atlases kārtās. “Protams, man pietrūks sievas, ja viņa uz Marsu dosies bez manis. Taču es būšu ārkārtīgi lepns par viņu. Neredzu iespējas, ka kāds varētu aizšķērsot ceļu uz šādu sapni,” sacījis Īans.
Atrodas arī Visuma pētnieki, kuri skeptiski raugās uz “Mars One” iecerēm. Viens no tādiem ir ASV organizācijas “Space Tourism Society” dibinātājs Džons Spensers. Sarunā ar “ABC News” viņš izteicās, ka netic, ka šī programma tiks īstenota. “Es cienu šo cilvēku interesi un vēlu viņiem labāko, taču es nespēju viņus uztvert nopietni,” sacīja Spensers. “Ir nepieciešami miljardiem dolāru, lai noorganizētu misiju uz Marsu. Pēdējo divdesmit gadu laikā virkne kompāniju centušās pārliecināt sponsorus un pat pārbaudījušas atsevišķus kosmosa izpētes ierīču dzinējus, bet tad sapratušas, cik šis process ir sarežģīts. Tas ir grūts pat labākajiem no labākajiem, kuriem turklāt nav ierobežota budžeta.”
