“Saskaņa” mēģinās izlocīties starp dažādām vēlētāju grupām 68
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Saskaņas” priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā februārī bija starp pirmajiem, kurš publiski nosodīja Krievijas agresiju Ukrainā.
Dažus mēnešus vēlāk, kad partija piedzīvoja reitinga kritumu, tās kongresā viņš atzina: “Mūs sit par to, ka esam nostājušies Ukrainas pusē.”
Partijas līderis uzsvēra, ka “Saskaņa” ir piederīga Eiropas sociālistu partiju saimei un tai ir jāuzvedas kā eiropiešiem. “Saskaņa” tolaik arī atbalstīja Saeimas paziņojumus, nosodot Krievijas agresiju Ukrainā.
Taču šī sākotnējā partijas līderu pozīcija daļā tās vēlētāju, kuri gadiem dzīvojuši citā informatīvajā telpā, radīja neizpratni un apjukumu.
Šogad Saeimas vēlēšanās konkurence kreisajā spārnā arī ir lielāka – tajā ir ne tikai Latvijas Krievu savienība. Cittautiešu vidū pamanīta ir arī partija “Stabilitāte”, kuru izveidoja bijušais “Saskaņas” biedrs Aleksejs Rosļikovs.
Krievu vēlētājus uzrunā vēl vairāki politiskie spēki – arī “Progresīvie”, kuru līdere Antoņina Ņenaševa politisko darbību sāka “Saskaņā”. “Progresīvie”, tāpat kā “Saskaņa”, sevi dēvē par sociāldemokrātiem, lai gan ir tuvinājušies Eiropas zaļajām partijām.
Šis fons “Saskaņai” liek manevrēt starp dažādām vēlētāju grupām un sagatavot vairākus piedāvājumus.
Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma paziņojumu, kurā Krievijas īstenotā vardarbība pret Ukrainas civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu, bet Krievija – par terorismu atbalstošu valsti. “Saskaņa” šoreiz to vairs neatbalstīja.
Frakcija balsojumā nepiedalījās, jo tai esot jādomā, “kā paziņojums materializēsies mūsu Latvijas piederīgajos, kuri mājās runā krievu valodā – viņi dzird, ka visi krievi ir vienādi, bet mums vajadzētu Latvijas krievus padarīt par sabiedrotajiem, nevis viņus provocēt un atstumt no kopdarba Latvijas labā,” Saeimas sēdē sacīja J. Urbanovičs.
Pēc tam “Latvijas Avīzei” J. Urbanovičs skaidroja: “Kopš 24. februāra nevienu brīdi es neesmu mainījis savu pozīciju. Taču mēs vēlamies pārstāvēt un aizstāvēt Latvijas krievus, lai viņi te justos vajadzīgi.” Atšķirībā no konkurentiem, “Saskaņa” vēloties iesaistīt krievus latviskajā vidē.
“Mēs vēlamies, lai Latvijas krievi domātu iekšlatviski, nevis skatītos pāri robežām. Viss. Balsojiet par Jāni Urbanoviču – vienu vai otru,” kā no reklāmas rullīša sakāmo pabeidza J. Urbanovičs, kura dēls Jānis Urbanovičs arī kandidē vēlēšanās, bet citā apgabalā.
Premjera kandidātu atrod starp savējiem
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā “Saskaņa” kampaņu sāka jau vasaras sākumā ar vērienīgu kongresu Melngalvju namā, kurā lepojās ar pievienošanos Eiropas Sociālistu partiju grupai, kas apvieno Eiropas sociāldemokrātiskās partijas.
“Saskaņa” pirms tam jau bija lauzusi līgumu ar Krievijā valdošo partiju “Vienotā Krievija”, liekot saprast, ka partijā ir sākušās pārmaiņas. Lai to akcentētu, tā piesaistīja jaunus saraksta līderus, kas varētu būt pieņemami arī latviešu vēlētājam.
Par premjera kandidātu tā izvirzīja Vjačeslavu Dombrovski, kuram bija valdības darba pieredze no laika, kad viņš pārstāvēja Reformu partiju. Pirms četriem gadiem V. Dombrovska un toreizējā Rīgas mēra Nila Ušakova attēli rotāja Rīgas sabiedrisko transportu, kas pārvietojās pilsētā.
Pa šo laiku “Saskaņa” ir zaudējusi varu Rīgas pašvaldībā, bet tās toreizējais līderis N. Ušakovs tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts un vairs nav tik redzams Latvijas publiskajā telpā.
Pirmo reizi “Saskaņa” vairs nav sabiedrības domas aptauju populārākā partija, kāda tā bija vairākus gadus. V. Dombrovskis šogad vēlēšanās jau kandidē no valdībā pārstāvētās “Attīstībai/Par”, bet premjera kandidātu “Saskaņa” atradusi savējo vidū – šim amatam ir nominēts Ivars Zariņš.
Viņš pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā nolika Saeimas deputāta mandātu, jo bija solījis tā rīkoties, ja būs kļūdījies savās prognozēs – viņš nepieļāva domu, ka Krievija varētu veikt agresiju pret Ukrainu. Vasaras sākumā J. Urbanovičs gan atzina: “Ārējo apstākļu dēļ “Saskaņa” diez vai vadīs nākamo valdību.”
Tā arī varētu būt atbilde uz jautājumu, ko “Latvijas Avīze” uzdeva J. Urbanovičam – kāpēc viņš pats nav premjera kandidāts. J. Urbanovičs skaidroja: “Es nenobītos, ja vajadzētu. Un nebūtu sliktāks par vairākiem citiem premjeriem. Taču es esmu darbaudzinātājs – konsultēju un stumju uz priekšu citus ļaudis. Ivars ir izaudzis un pieredzējis. Viņš ir caur un cauri “saskaņietis”.”
“Lokomotīves” – Briedis un Ločmele
Kad partijas kongresā J. Urbanovičs nosauca kandidātu saraksta līderus, viņš pats nekur nebija pieteikts kā pirmais. Taču pa šo laiku ir notikušas vairākas izmaiņas. J. Urbanovičs tagad ir pirmais Rīgas apgabalā, kur sākotnēji pirmā bija Saeimas deputāte Regīna Ločmele. Tagad viņa ir Latgales saraksta galvgalī.
Iespējams, tāpēc ka R. Ločmele savas politiskās aktivitātes izvērsusi tajā vēlētāju daļā, kuri informāciju smēlušies citā informatīvajā telpā. Liela daļa šo cilvēku dzīvo “Saskaņas” vadītajās pašvaldībās – Daugavpilī un Rēzeknē.
Abu domju priekšsēži – Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs un Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš –, kā arī no “Saskaņas” ievēlētie Saeimas deputāti esot aicinājuši R. Ločmeli kļūt par Latgales komandas līderi, informēja J. Urbanovičs.
“Latgalē cilvēkiem varētu būt simpātisks viņas tiešums,” piebilda priekšsēdis.
Šo rokādi varētu uzskatīt par vienu no piedāvājumiem, kas sagatavots nolūkā nepazaudēt vēlētājus, kas varētu aiziet pie konkurentiem, ja vispār aizietu uz vēlēšanām. R. Ločmele 9. un 10. maijā nolika ziedus pie okupācijas pieminekļa Uzvaras laukumā, kur bija liegta pulcēšanās, un iesaistījās arī citās to dienu aktivitātēs.
Daugavpils mērs A. Elksniņš Saeimas vēlēšanās nekandidē, bet viņš asociējas ar partiju un, tuvojoties vēlēšanām, par savu darbību publiski informē sabiedrību. Pie viņa vadītās Daugavpils domes nebija pacelts Ukrainas karogs.
A. Elksniņš nesteidz nojaukt okupācijas laika pieminekļus, bet ir vērsies Satversmes tiesā. Viņš atsaucās Baltkrievijas konsulāta ielūgumam un piedalījās tā rīkotajā pasākumā. Daugavpils dome neplāno arī pārdēvēt ielas, jo “tam nav ne gribas, ne naudas, un mūsu pilsētai ir bagāta vēsture”, paziņoja Daugavpils mērs.
Vasarā “Saskaņai” pievienojās bokseris Mairis Briedis, kurš daļā savu agrāko līdzjutēju bija izraisījis vilšanos ar izteikumiem, kuros paziņoja, ka neatbalsta karu, bet nenostājoties nevienā pusē, ignorējot faktu, ka to izraisīja Krievija.
Pievienošanos “Saskaņai” videouzrunā M. Briedis pamato ar to, ka šī partija vēloties mazināt etnisko un sociālo sašķeltību un saliedēt sabiedrību. M. Brieža iekļaušana Rīgas sarakstā ar augsto trešo numuru aiz J. Urbanoviča un Saeimas deputāta Andreja Klementjeva arī varētu būt saistīta ar centieniem piesaistīt kādu vēlētāju daļu.
“Mairis Briedis gribēja iet politikā. Draugi viņam ieteica mūsu partiju. Ir daudz jauniešu – cīņas sporta entuziastu –, kam viņš ir elks,” skaidroja J. Urbanovičs.
Zemgales sarakstā nomaina līderi
Vidzemē pirmais ir premjera kandidāts I. Zariņš, aiz kura kā otrais startē Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, Kurzemē pirmais ir Saeimas deputāts Valērijs Agešins, kurš ir liepājnieks. “Saskaņas” sarakstā ir 11 kandidāti, kuri dzīvo Liepājā. Vairāk ir tikai Rīgā, no kuras ir 36 kandidāti. “Saskaņa” ir viena no partijām, kas iesniegusi nepilnu sarakstu, kurā ir 87 personas – pieteikt varēja 115.
Četru vēlēšanu apgabalu galvgalī ir pieredzējuši politiķi, jo arī Latgalē aiz R. Ločmeles nākamie sarakstā ir Saeimas deputāti Jānis Krišāns un Ivans Ribakovs. Taču Zemgales sarakstā ir notikušas izmaiņas. Kongresā kā saraksta līderis Zemgalē bija pieteikts Rīgas domes deputāts Andris Morozovs, bet redzams, ka viņš vēlēšanās nekandidē vispār.
Ar pirmo numuru Zemgalē tagad ir jurists Aleksandrs Kazačkovs, kurš iepriekš bija partijas “Republika” valdē, kad šo partiju vēl vadīja Vjačeslavs Dombrovskis. A. Kazačkovs ir labi pazīstams V. Agešinam, kurš viņu iesaistīja partijā, sacīja J. Urbanovičs. Viņš īsti nepateica, kāpēc A. Morozovs nekandidē, aprobežojoties ar skaidrojumu, ka “Andris ir nolēmis palikt Rīgas domē”.
Savukārt A. Morozovs, kurš sākotnēji neoficiāli bija minēts arī kā viens no premjera kandidātiem, “Latvijas Avīzei” atbildēja: “Tāds ir valdes lēmums.” Zināms, ka partijas valdē bijusi saruna, vai A. Morozovs var būt ar pirmo numuru, ja jūnija sākumā LTV raidījumā “De facto” viņš bija minēts starp politiķiem, kuri, iespējams, ir slēpti reklamējušies pirms oficiālā aģitācijas perioda sākuma.
Tiesa, A. Morozova gadījums bija neparastāks, jo viņa kā “smaidīga cilvēka seja” bija redzama reklāmās uz iesala dzēriena etiķetes. Pēc tam kad saraksti jau sagatavoti, A. Morozovs esot saņēmis KNAB atbildi, kurā pārkāpums nebija konstatēts.
No Rīgas domes vēlēšanās startē trīs citi deputāti – Anna Vladova, Raimonds Rubiks un Igors Solomatins. Sarakstā ir vēl vairāki pašvaldību deputāti – Rēzeknes novada domniece, bijusī Viļānu novada priekšsēde Jekaterina Ivanova, Ludzas novada deputāts Modris Karpovs, Jelgavas novada deputāte Irina Dolgova un vēl vairāki vietējie politiķi.
Uz 14. Saeimu startē gandrīz visi tagadējie Saeimas deputāti, izņemot Ingu Goldbergu un Vladimiru Nikonovu. No “Saskaņas” kandidē arī žurnālists Abiks Elkins.
Priekšvēlēšanu programmu partija sāk ar vārdiem: “Tautas pārstāvji, nevis partiju ielikteņi.” “Saskaņa” turpina iestāties par visas tautas vēlētu Valsts prezidentu, kā arī par mažoritāro vēlēšanu sistēmu, paredzot iespēju atsaukt deputātus.
Partija uzskata, ka ir jānodrošina plašākas iespējas izvēlēties mācību valodu visu līmeņu izglītības iestādēs “atbilstoši laika izaicinājumiem un darba tirgus prasībām, kā arī ņemot vērā audzēkņu un viņu vecāku vēlmes”.
