Mēģinās iekustināt ārvalstnieku tūrismu 0
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomikas ministrija aicina visus Latvijas tūrisma komersantus aktīvi strādāt pie jauniem tūrisma produktiem.
“Pērn Latvijā nakšņojušo ārvalstu tūristu skaits bija aptuveni 430 tūkstoši. Tie ir 22% no tā tūristu skaita, kas Latvijā nakšņoja pēdējā pirmspandēmijas gadā – 2019. 2020. gadā nakšņoja 36% no 2019. gada tūristu skaita. Tātad 2021. gadā zaudējām vēl būtisku nakšņotāju apjomu. Būtiski mainījusies arī ceļotāju proporcija. Pirms pandēmijas mūsu naktsmītnēs gadā nakšņoja 70 procenti ārzemnieku un pārējie bija vietējie ceļotāji, bet tagad tikai 33 procenti ir ārzemnieki, tostarp lielākā daļa ieradušies no mūsu kaimiņzemēm Lietuvas un Igaunijas, kas iztērētās naudas ziņā valsts ekonomikai nedod tik lielu pienesumu kā ceļotāji no Rietumeiropas valstīm – Vācijas, Nīderlandes, Lielbritānijas – un Skandināvijas zemēm,” esošo situāciju raksturo Biznesa augstskolas “Turība” Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš.
“Aizvadītais gads bija riskants. Problēmas tādas pašas kā 2020. gadā – noteikumi nepārtraukti mainījās, bet, lai komplektētu grupas, ir vajadzīgs laiks un pastāvība noteikumos, tāpēc bija daudz jāriskē – jāmaksā uz priekšu par pakalpojumiem, vēl nezinot, vai vispār varēsim ceļot, vai tā nebūs zaudēta nauda. Finansiālais atbalsts no valsts 2021. gadā bija liels, pat ļoti liels salīdzinājumā ar 2020. gadu. Ja nebūtu valsts atbalsta, mēs būtu mīnusos, jo varējām darboties tikai par 15–20 procentiem no agrākās kapacitātes,” atzīst tūrfirmas “Impro” valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs, kura vadītais uzņēmums organizē ceļojumus arī pa Latviju.
Iziešana no stagnācijas grūta
Pašlaik, pamazām izejot no pandēmijas ierobežojumu zonas, ar nepacietību gaidīto tūrisma sezonu apēno karš Ukrainā. Nav īstas skaidrības par Krievijai un Baltkrievijai piemēroto sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku, tostarp tūrismu, jo šajās valstīs mūsu uzņēmējiem bijuši daudzi sadarbības partneri. “Šogad nav pamata gaidīt tūristu ierašanos Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas arī tādēļ, ka vīzu izsniegšana tiek īpaši izvērtēta un pieļauta tikai atsevišķos gadījumos, kas šobrīd nav ne tūrisma mērķis, ne vienkārša vēlme izbraukt no šīm valstīm. Tomēr tas būtiski neietekmēs tūrisma nozari, jo pēdējos divos gados tūristu plūsma no abām valstīm bija neliela. Vienlaikus Latvija līdz ar citām Ukrainai tuvākajām valstīm ir iesaistījusies Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanā, tostarp izmitināšanā, plānojot vismaz sākumā daļēji segt šo cilvēku uzturēšanās izdevumus Latvijas tūristu mītnēs,” informē Ekonomikas ministrija.
Cerība uz Vāciju un ziemeļu zemēm
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šogad plāno vairākas mārketinga kampaņas, kas būs vērstas gan uz vietējiem, gan ārzemju ceļotājiem. “Sakarā ar ģeopolitisko situāciju un Krievijas iebrukumu Ukrainā likt cerības uz abu karojošo pušu un Baltkrievijas tūristiem būtu ne vien negudri, bet arī neētiski, tādēļ šajā tūrisma sezonā, uzrunājot potenciālos ceļotājus, par prioritāro virzienu esam izraudzījušies Eiropu, proti, tieši tās valstis, kuru tūristi jau iepriekš veidoja vērā ņemamu ienākošā tūrisma daļu. Lielāko reklāmas kampaņu plānojam izvērst Vācijā, kas ir viens no perspektīvākajiem tūrisma tirgiem pēc pandēmijas, par ko liecina arī līdzšinējā statistika,” atklāj LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava. Vācijas žurnālisti un viedokļu līderi tiks aicināti uz Latviju, lai caur īpašiem, savām acīm pieredzētiem notikumiem izveidotu personiskus stāstus sociālajos tīklos un medijos. Informācijas kampaņa būs vērsta uz vācu tūristu tradicionālajām interesēm – dabu un aktīvo atpūtu, vēsturi, kultūru un gastronomiju.
Tāpat līdzīgas aktivitātes tiks īstenotas kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā gan vasarā, gan rudenī, kā arī Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā. “Galvenā aktualitāte šobrīd ir prāmju līnijas Rīga–Stokholma atklāšana 6. aprīlī. Tajā satiksmi nodrošinās mums jau labi zināmais kuģis “Isabelle”, kas jau ieradies Rīgā un veic sagatavošanās darbus pirmajam reisam pēc piespiedu dīkstāves. Vēl īstenosim reklāmas kampaņu Nīderlandē, jo lidsabiedrība “Transavia” plāno atklāt lidojumus starp Rīgu un Amsterdamu un holandieši līdz šim nav īpaši uzrunāti.” Iecerēts popularizēt Latviju kā tūrisma galamērķi, arī sadarbojoties ar citām lidsabiedrībām, kuras nodrošina regulārus reisus uz Rīgu, un viņu mārketinga materiālos tiks izplatīta informācija par Latvijas tūrisma piedāvājumu. Kampaņas primārā mērķauditorija būs Zviedrijas, Somijas, Norvēģijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes iedzīvotāji.
Spēle Latvijas apceļošanai
“Lai veicinātu vietējā tūrisma attīstību, turpināsim rīkot Māju kafejnīcu dienas (3.07.– 18.09.), kur ēdināšanas uzņēmumi un privātmāju saimnieki novados varēs ceļotājiem piedāvāt mājās gatavotu maltīti, Atvērtās dienas laukos (4.06.), dodot iespēju ceļotājiem ielūkoties apskates saimniecībās un kolekcijās, kas nereti apmeklējamas, vien iepriekš piesakoties. Pilnveidosim arī pērn pirmoreiz īstenoto Latvijas apceļošanas spēli, lai pamudinātu apmeklēt jaunos un mazāk zināmos tūrisma galamērķus mūsu valstī,” ar plānotajām aktivitātēm dalās I. Šīrava. Ar digitālās lietotnes palīdzību varēs izbraukt 48 maršrutus (katrs 50–100 km) pa visu Latviju. Tas solās būt aizraujošs piedzīvojums, jo nepieciešama saliedēta komandas darbība, lasot karti, saprotot norādes, meklējot objektus un domājot atbildes uz izzinošiem viktorīnas jautājumiem, kas parādīsies lietotnē. Ceļojumu būs iespējams izveidot arī uz vairākām dienām ar nakšņošanu. Plānota arī Latvijas piļu un muižu apceļošanas akcija (1.05–30.09.). Kopējo tūrisma nozares mārketinga budžetu 2022. gadam LIAA plāno 2,5 milj. eiro apjomā visām aktivitātēm.
Plānošana pandēmijas ēnā
Karš un tā izraisītie traģiskie notikumi Ukrainā licis tūrisma gadatirgus “Balttour 2022” organizatoriem pārcelt pasākumu uz nākamo gadu. “Tas nav viegls lēmums, tomēr apzināmies, ka gan tūrisma un aviācijas uzņēmumi, gan ceļotāji atkal ir nonākuši jaunu, citādu pārmaiņu un izaicinājumu priekšā. Mēs turpinām darbu pie nākamā gada izstādes, lai “Balttour 2023″, kas notiks no 3. līdz 5. februārim, būtu pilns pārskats un informācija par jauno realitāti,” vēstīts Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT1 mājaslapā.
Lai gan situācija tūrismā ir sarežģīta un nākotne neskaidra, tapis ziņojums “Latvijas tūrisma attīstības rīcības plāns 2021.–2027. gadam”, kurā ņemti vērā četru reģionālo un sešu tematisko fokusgrupu rezultāti. Fokusgrupās kopumā piedalījušies 164 dalībnieki – tūrisma komersanti, reģionālo un profesionālo tūrisma asociāciju, plānošanas reģionu un pašvaldību pārstāvji, kā arī citi ieinteresēto pušu pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Kultūras ministrijas, VARAM, LIAA, Dabas aizsardzības pārvaldes un citām institūcijām.Ilgtspējīgas tūrisma attīstības politikas īstenošanai nākamajam plānošanas periodam izvirzītas trīs galvenās attīstības prioritātes: tūrisma nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšana un eksporta veicināšana, piesaistoša tūrisma piedāvājuma veidošana vietējo vērtību un dzīvesveida kontekstā, vietējā tūrisma veicināšana, kā arī tūrisma pārvaldības pilnveidošana, izglītība un pētniecība.
