Kas attur nepilsoņus? 20
Naturalizācijas pārvalde ik pēc pāris gadiem veic pētījumu par iemesliem, kas attur nepilsoņus no mēģinājuma iegūt pilsonību. Tradicionāli lielais vairums (21,2%) respondentu baiļojas, ka nespēs nokārtot eksāmenus. Taču liels skaits (18,5%) nepilsoņu uzskata, ka pilsonība viņiem pienāktos automātiski. Arvien pieaug to nepilsoņu skaits, kuri ar pilsonības iegūšanu “iepauzē”, jo gaida uz lielākiem atvieglojumiem (18,1%). Ja deputāti turpinās bārstīties ar nepamatotām pārdomām, tad šis skaits, visticamāk, pieaugs vēl vairāk. Vairākums atlikušo pilsonību iegūt nevēlas, jo viņus apmierina nepilsoņa statuss, kā arī tā sniegtā iespēja ceļot uz Krieviju.
Naturalizāciju regulējošie normatīvie akti jau pašlaik nosaka virkni naturalizācijas atvieglojumu dažādām nepilsoņu grupām. Tie pretendenti, kuri pārsnieguši 65 gadu slieksni, atbrīvoti no valsts valodas rakstiskā eksāmena un tā vietā viņiem ir mutiska intervija par sadzīviskām tēmām. Personas, kuras ir ieguvušas augstāko izglītību latviešu valodā, atbrīvotas no valodas pārbaudījumiem vispār. Arī personām ar īpašām vajadzībām noteikti dažādi atvieglojumi atkarībā no viņu invaliditātes veida.
Diskusija par naturalizācijas atvieglojumiem atsākusies arī Igaunijā. Tur premjers Jiri Ratass paudis viedokli, ka tiem Igaunijas nepilsoņiem, kuri šajā valstī nodzīvojuši vairāk nekā 25 gadus, būtu jāsaņem pilsonība. Pašreizējā koalīcijā gan šai iecerei neesot atbalsta, bet šāda apņemšanās tikšot iekļauta viņa pārstāvētās “Centra partijas” programmā pirms 2019. gadā gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
