Mēģina uzlauzt Makrona datubāzi 1
Tīmekļa datu drošības firma “Trend Micro”, kurai ir nodaļas daudzās valstīs, bet galvenā mītne atrodas Tokijā, paziņojusi, ka uzbrukumu Francijas prezidenta kandidāta Emanuela Makrona kampaņas datubāzei veicis kiberkramplaužu grupējums “Pawn Storm”, kura atstātie digitālie “pirkstu nospiedumi” ir līdzīgi GRU (Krievijas militārais izlūkdienests) rokrakstam.
Rietumu izlūkdienesti kāpina modrību
Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neatkarīgais centrists Makrons pārspēja galēji labējās Nacionālās frontes kandidāti Lepēnu, kura vairākkārt apmeklējusi Krieviju, tikusies ar prezidentu Putinu un jūsmīgi izteikusies par viņa politiku, tostarp Ukrainai piederošā Krimas apgabala aneksiju. ASV turpinās izmeklēšana sakarā ar Krievijas izlūkdienestu pārraudzītu kiberkramplaužu ielaušanos Demokrātu partijas nacionālās komitejas datubāzē, lai mēģinātu ietekmēt prezidenta vēlēšanu iznākumu par labu republikāņu kandidātam Donaldam Trampam. Tīmekļa datu drošības eksperti vairākkārt brīdinājuši par Kremļa kiberkramplaužu mēģinājumiem ielauzties Francijas un Vācijas politisko partiju datubāzēs, lai mēģinātu ietekmēt vēlēšanu iznākumu šajās valstīs. Analītiķi uzskata, ka Kremlis izmantos visas iespējas politiskās gaisotnes nokaitēšanai, lai šķeltu Eiropas Savienības valstis. Lepēna ir par Francijas izstāšanos no ES un sankciju atcelšanu pret Krieviju, tāpēc Maskava viņu dēvē par “tautas kandidāti”, bet Makronu par “augšslāņu iznireli”. Japānas datordrošības firmas “Trend Micro” ziņojumā teikts, ka Krievijas kiberkramplaužu grupējums “Pawn Storm” izveidojis tīmeklī četras viltus vietnes, lai mēģinātu nozagt Makrona politiskās kustības “En Marche!” darbinieku un viņa kampaņas aktīvistu e-pasta adreses. Kiberdrošības eksperti atzīmē, ka šis grupējums, kas tiek dēvēts arī par “Fancy Bear”, “APT28” un “Sednit”, ir atbildīgs par ielaušanos ASV Demokrātu partijas datubāzē, kiber- uzbrukumu Vācijas kancleres Angelas Merkeles partijas CDU datubāzei un ar to saistītā Konrada Adenauera fonda datubāzei, kā arī ielaušanos Francijas raidorganizācijas “TV5 Monde” tīmekļa vietnē. Munira Mahdžubi, kurš vada Makrona kampaņas digitālās operācijas, vērtējumā “Pawn Storm” izveidotās viltus vietnes bija “tehniski perfektas, kas liecina par augstu prasmi, pieredzi, naudu, laiku un apņēmību”. Viņš piebilda, ka Francijas digitālais drošības dienests ANSSI brīdinājis Makrona kampaņas vadību par grupējuma “Pawn Storm” gaidāmo uzbrukumu un ka Francijas drošībnieki saņēmuši šo informāciju no ASV. Makrona kampaņas pārstāvis apstiprinājis, ka kiberuzbrukumi notikuši, bet tie visi esot atvairīti un “nekas neesot ticis kompromitēts”.
Vai Kremlis ieguvis kompromatu par Makronu?
Francijas digitālā drošības dienesta ANSSI vadītājs Gijoms Pupārs intervijā ziņu aģentūrai “Reuters” izteicies, ka vēl esot “par agru apgalvot, ka Krievija ir vainīga” (uzbrukumā Makrona partijas datubāzei). Firmas “Trend Micro”, kas pērn bloķējusi vairāk nekā 81 miljardu apdraudējumu tīmekļa vietnēm dažādās valstīs, pārstāvis paziņojis, ka uzbrukumā Makrona vietnei “ir izmantota tā pati pikšķerēšanas metode un viltus vietņu veidošana kā uzbrukumā ASV Demokrātu partijas datubāzei”.
ASV izlūkdienesti secinājuši, ka aiz kiberkramplaužu grupējuma “Pawn Storm” stāv Krievijas militārais izlūkdienests GRU un ka rīkojumu iejaukties ASV prezidenta vēlēšanu procesā devis personīgi Krievijas prezidents Vladimirs Putins. ASV kiberdrošības konsultāciju firma “Fire Eye” šā gada janvārī paziņoja, ka ir atrasti pierādījumi – kiberuzbrukumu Francijas raidorganizācijas “TV5 Monde” tīmekļa vietnei rīkoja Krievijas aģenti. Munirs Mahdžubi intervijā ziņu aģentūrai AP izteicies, ka ir pamats saistīt Krieviju ar ielaušanos Makrona datubāzē, jo tā notika visatbildīgākajā Francijas prezidenta vēlēšanu kampaņas posmā. Viņaprāt, tā ir Krievijas veiktās pret Makronu vērstās operācijas neredzamā daļa, ko papildina atklāti uzbrukumi un apmelojumi Kremļa kontrolētajos medijos, arī franču valodā raidošajos propagandas kanālos “RT France” un “Sputnik France”. Uzbrukumi Makronam izvērsti trīs virzienos: viņš esot slēpts homoseksuālis, ASV banku aģents un viņa kampaņu finansējot Saūda Arābija. Kremļa algotņi izvieto šos apmelojumus sociālajos tīklos, vienlaikus slavējot Marinu Lepēnu, bet neminot, ka viņa saņēmusi 11 miljonu eiro aizdevumu no Krievijas. Analītiķi uzskata, ka Krievijas kiberuzbrukumi divās nedēļās, kas atlikušas līdz Francijas prezidenta vēlēšanu otrajai kārtai 7. maijā, vēl pastiprināsies, Kremlim cenšoties panākt Lepēnas uzvaru. Ja kiberuzbrukumā Makrona kampaņas datubāzei Krievijas kiberkramplaužiem izdevies iegūt kādu sensitīvu informāciju, Maskava varētu to izmantot arī vēlāk, kad viņš būtu kļuvis par prezidentu. Kustības “En Marche!” ģenerālsekretārs Rišārs Ferāns jau šā gada februārī pavēstīja, ka kampaņas vietnei un datubāzei veikti daudzkārtēji uzbrukumi, ziņo aģentūra “Reuters”. Krievijas TV propagandas rupors Dmitrijs Kiseļovs izteicies, ka “Francijas valsts ir sazvērējusies nepieļaut Lepēnas uzvaru”. Krievijas parlamenta deputāti Konstantīns Kosačovs un Aleksejs Puškovs paziņojuši, ka “ES izdara spiedienu, lai franču vēlētāji izraudzītu Makronu”, kurš esot “Merkeles marionete”.
