Mēģina taranēt Ķīnas mūri 0
Eiropas Savienības un Ķīnas divdesmit pirmo samitu (9. aprīlī Briselē) varētu uzskatīt par turpinājumu vairākiem pagājušajā mēnesī notikušajiem pasākumiem.
Priekšvēsture
Jāatgādina par ES augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni un Eiropas Komisijas 12. martā pieņemto kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna: stratēģiska perspektīva”, ko apsprieda 18. marta Ārlietu padomē, kā arī Eiropadomes sanāksmē 21. un 22. martā. Gan paziņojumā, gan tam veltītajās diskusijās tika īpaši uzsvērta nepieciešamība panākt “līdzsvarotākas un abpusēji izdevīgākas ekonomiskās attiecības” un rēķināties ar šo attiecību ģeopolitiskajiem un stratēģiskajiem aspektiem un iespējamajiem riskiem.
Tikmēr Ķīnas valsts galva Sji Dzjiņpins marta otrajā pusē ieradās Romā, Monako un Parīzē, un viņa kārtējā Eiropas turneja vainagojās ar daudzu līgumu noslēgšanu visdažādākajās jomās, par ko jau rakstījām. Eiropieši centās izskatīties vismaz ārēji saliedētāki, tāpēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierosmē uz tikšanos ar Sji 26. martā Parīzē bija uzaicināti arī EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Tomēr lielākas vienotības fasāde un trīsdesmit miljardu eiro vērtais darījums par trīssimt “Airbus” pārdošanu nespēja noslēpt vecās problēmas un to, ka Sji tūres rezultātā Pekinas stratēģiskie ieguvumi atkal bija krietni nozīmīgāki. Galvenais – vienošanās, tiesa, juridiski nesaistoša, toties simboliski spēcīga, par Itālijas iekļaušanos “jaunajā zīda ceļā”, ko praksē palīdzēs nodrošināt līgumi par Ķīnas investīcijām Dženovā un Triestē, kur drīzumā sāks pienākt kuģi ar ķīniešu precēm. Tādējādi, kā uzskata speciālisti, Eiropas tagad svarīgākās tirdzniecības ostas Antverpene, Hamburga un Roterdama varētu nākotnē zaudēt savu noteicošo lomu, jo loģistikas centri tiks pārvietoti uz dienvidiem, ņemot vērā, ka Ķīnas kontrolē jau nonākusi Pirejas osta Grieķijā un līdzīgi nodomi pastāv arī attiecībā uz Sinesas ostu Portugālē un Valensijas ostu Spānijā. Bet tā ir tikai viena no varbūtējām pagaidām maz apsvērtajām pārmaiņām Eiropas ekonomikas kopainā, kur iezīmējas “jaunā zīda ceļa” maršruti.
Solījumi
Ķīnas premjerministrs Lī Kecjans pirms Briseles samita vācu biznesa avīzē “Handelsblatt” publicētā rakstā noraidīja Pekinai izteiktos pārmetumus Eiropas Savienības šķelšanā. Gluži pretēji, apgalvoja premjers, mēs atbalstām Eiropas integrācijas procesu, vienotību un uzplaukumu, kam kalpo arī “jaunā zīda ceļa” projekts…
Pekina tirdzniecības sakarā ved diezgan smagas sarunas ar Vašingtonu, tāpēc nav ieinteresēta pārāk strīdēties ar eiropiešiem un ķīniešu amatpersonas labprātāk laiž gar ausīm komisijas zināmos konstatējumus, ka Ķīna ir ne tikai partnere, bet arī konkurente un sistēmiska sāncense. “Konkurence un sadarbība ir medaļas divas puses,” atteica Ķīnas oficiālais pārstāvis ES.
Pekina vairāk pozicionējas kā partnere cīņā pret klimata pārmaiņām un aizstāv “multilaterālismu”, kaut gan šo jēdzienu mēdz piepildīt ar sev vienpusēji izdevīgu saturu, kas izpaužas arī ekonomiskajās attiecībās. Atbilstoši komisijas datiem, 2018. gadā ES eksportēja uz Ķīnu preces par 209,9 miljardiem eiro, bet importēja no Ķīnas par 394,7 miljardiem. Tātad līdz “līdzsvarotībai” ir visai tālu, un tā arī bija galvenā 9. aprīlī apspriestā tēma.
Stīvēšanās par kopīgajā paziņojumā iekļaujamajiem formulējumiem esot ritējusi nedēļām ilgi, un jau likās, ka paziņojums izpaliks, kā tas bija 2016. un 2017. gadā, taču galu galā kompromiss tika panākts. Dokuments atspoguļo Pekinas piekāpšanos dažos svarīgos eiropiešu jau labi sen izvirzītos jautājumos, tādēļ komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers nodēvēja samitu par soli pareizajā virzienā.
Ķīna premjerministra Lī Kecjana personā solīja brīvāku piekļuvi savam tirgum un to, lai tajā ienākošie ārvalstu uzņēmumi vairs nebūtu spiesti nodot Ķīnas pusei ražošanas tehnoloģijas. Lī Kecjans arī ierosināja izveidot īpašu mehānismu, lai noregulētu strīdus, kas ārvalstu uzņēmējiem rodas Ķīnā. Viņš tāpat apliecināja Ķīnas gatavību Pasaules tirdzniecības organizācijas reformas ietvaros pārskatīt atsevišķu rūpniecības nozaru subsidēšanu, kas noved pie konkurences kropļojumiem. Eiropas ražotāji ar to sevišķi saskārās, piemēram, metalurģijas jomā. (Cik noprotams, Pekina izteikusi līdzīgus priekšlikumus arī Vašingtonai sarunās par jaunu Ķīnas un ASV tirdzniecības līgumu.)
Vai tiešām “izrāviens”?
Junkers preses konferencē paskaidroja, ka tiks ievadīts savstarpējs “process, lai identificētu un likvidētu šķēršļus, kas liedz piekļuvi tirgum, ar noteiktu mērķi izvērtēt panākto progresu nākamajā ES un Ķīnas samitā”.
Savukārt Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks apsveica kā “izrāvienu” kopīgajā paziņojumā ietverto apņēmību sekmēt “noteikumos balstītu komercdarbību” un vērsties pret “unilaterālismu”. Šaubas tomēr nav gluži izgaisušas, jo diez vai vārdi ātri pārvērtīsies darbos. Bet Lī Kecjans devās tālāk uz Dubrovniku, kur norit formāta “16 plus 1” augstākā līmeņa sanāksme. Un citastarp plānots noslēgt vairākus Ķīnas un Horvātijas divpusējos līgumus, tajā skaitā par 5G tīkla ieviešanu Horvātijā.
Komisijas nesen izstrādātās kontroles kārtības pamatā ir informācijas apmaiņa par ārvalstu investīcijām Eiropas Savienības dalībvalstu stratēģiski svarīgajās jomās, piemēram, telekomunikācijās. Taču investīciju piesaistīšanas politika paliek katras pašas dalībvalsts ziņā. Tāpat kā atbildība par šīs politikas sekām.
