Grībauskaite: ja nepalīdzēsim Ukrainai, agresija tiks pavērsta pret Baltiju 17
“Šī ir viena no pēdējām iespējām izbeigt karu Ukrainas austrumos,” paziņojis Francijas prezidents Fransuā Olands, komentējot lielvalstu centienus panākt mieru starp Ukrainu un Krieviju. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers paziņojis, ka miera plāna liktenis izšķirsies tuvāko divu līdz trīs dienu laikā. “Šobrīd atrodamies krustcelēs,” sarunā ar Vācijas raidsabiedrību “Deutsche Welle” sacīja Šteinmeiers.
Turpinās apspriest miera plānu
“Ukrainas krīze sākās kā viedokļu sadursme, kas pārauga konfliktā, kas kļuva par karu un kas tagad draud izvērsties totālā karā,” šādi pēc tikšanās Maskavā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paziņoja Francijas prezidents Olands. Viņš Krievijas galvapilsētu apmeklēja kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Triju valstu vadītāji mēģināja vienoties par noteikumiem mieram Ukrainā. Sarunā ar Francijas raidsabiedrību “France 2” Olands atklāja, ka viens no piedāvājumiem, kuru viņš izteica kopā ar Merkeli, ir izveidot 50 līdz 70 kilometrus plašu demilitarizēto zonu pašreizējās frontes līnijas apgabalā. Tāpat Olands izteicies, ka tiek piedāvāts variants, pēc kura Ukrainas austrumu apgabaliem tiek piešķirta “ļoti plaša” autonomija. Arī Ukrainas laikraksta “Ukrainskaja pravda” interneta vietne raksta, ka Putins ir uzstājis uz to, lai Doņeckas un Luhanskas apgabaliem tiek piešķirta plaša autonomija, kas arī saņem starptautisku atzīšanu. “Putina plāns paredz izveidot autonomas republikas, nosakot tām brīvās ekonomiskās zonas statusu, pieņemot Doņeckas un Luhanskas autonomo republiku konstitūciju, kā arī rīkojot Doņeckas un Luhanskas konstitūcijām atbilstošas vēlēšanas,” skaidro “Ukrainskaja pravda”.
Vakar kopīgā telefonsarunā Merkele, Olands, Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko vienojās trešdien Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā rīkot kopīgu samitu, informē raidsabiedrība BBC. Iepriekš Vācijas kanclere Merkele izteicās, ka nav zināms, vai miera plāns būs sekmīgs, taču “mums noteikti ir jācenšas”. “Ja mēs nespēsim vienoties par ilglaicīgu mieru, mēs lieliski zinām tālāko scenāriju. Šis scenārijs saucas karš,” sarunā ar raidsabiedrību “France 2” sacīja Olands.
Diskutē par ieroču piegādēm Ukrainai
Aizvadītajā nedēļas nogalē norisinājās arī ikgadējā Minhenes drošības konference. To tradicionāli apmeklē valstu augstākās amatpersonas, kā arī drošības un aizsardzības nozares eksperti. Starptautiski nozīmīgajā drošības forumā Baltiju pārstāvēja Lietuvas un Igaunijas līderi Daļa Grībauskaite un Tomass Hendriks Ilvess, kā arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Kopīgā paneļdiskusijā ar Ukrainas valsts vadītāju Porošenko, Somijas prezidentu Sauli Nīnisti, Bulgārijas prezidentu Rosenu Plevnelijevu, kā arī ASV viceprezidentu Džo Baidenu Grībauskaite uzsvēra, ka pieaugošā karadarbība Ukrainā rada nopietnu apdraudējumu visa reģiona mieram un drošībai. “Krievijas agresija pret Ukrainu ir nekavējoties jāaptur. Eiropai ir jāpiegādā Ukrainai plaša spektra palīdzība,” uzsvēra Lietuvas prezidente. “Mēs nedrīkstam nodot Ukrainu ekonomiskā izdevīguma dēļ. Ja mēs nodosim Ukrainu, mēs nodosim paši sevi.” Grībauskaite arī uzsvēra: “Mēs saprotam, ka agresija var tikt pavērsta pret Baltijas valstīm, ja mēs nespēsim palīdzēt Ukrainai.”
Citā diskusijā Igaunijas prezidents Ilvess tieši uzrunāja Vācijas kancleri Merkeli, norādot viņai, ka Rietumu izvēle ir vienkārša – vai nu apbruņot Ukrainu, vai padoties. “Jautājums ir par to, cik stingra ir mūsu apņēmība sargāt Eiropas vērtības un saglabāt pēc aukstā kara beigām izveidoto drošības arhitektūru,” sarunā interneta vietnē “Bloomberg.com” uzsvēra Ilvess. Merkele gan kategoriski iebilst Ukrainas armijas apbruņošanai, norādot, ka tas tikai palielinās spriedzi. “Teikšu vienkāršoti – nevaru iedomāties situāciju, kurā uzlabots militārais ekipējums Ukrainas armijai tik ļoti iespaidotu Putinu, lai viņš sāktu uzskatīt, ka varētu zaudēt,” paziņoja Merkele. Vašingtonā aizvien aktīvāk notiek diskusijas par iespējamu aizsardzības bruņojuma, tostarp prettanku raķešu un vieglo ieroču, nosūtīšanu Ukrainas armijai.
Brīdina par Putina “bīstamajām ambīcijām”
Tikmēr Krievijas prezidents Putins pēc sarunām ar Merkeli un Olandu paziņojis, ka viņš nav mierā ar pašreizējo pasaules kārtību, kurā, Kremļa saimnieka ieskatā, dominē tikai viens līderis, kas “pārējiem uzspiež savu gribu”. “Tas ir līderis, kurš uzskata, ka viņam viss ir atļauts, bet pārējiem ir nepieciešams tikai tas, kas atbilst viņa interesēm. Šāda pasaules kārtība Krievijai nekad nav bijusi pieņemama. Varbūt kādam tā patīk un tas grib dzīvot pseidookupācijā, taču mēs ar to neesam mierā,” sestdien Krievijas arodbiedrību kongresā Sočos paziņoja Putins, par viņam netīkamo vienīgo līderi šajā sistēmā acīmredzot uzskatot ASV.
Savukārt dienu pirms Minhenes konferences NATO bijušais ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens intervijā “The Daily Telegraph” brīdināja, ka Putinam ir “bīstamas ambīcijas” un ka “pastāv liela iespēja, ka Krievija vērsīsies pret Baltiju, lai pārbaudītu NATO 5. panta darbību”, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visai aliansei.
