Kas piespieda Pūci atkāpties no ministra amata un kam tas ir izdevīgi? 4
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (“Attīstībai/Par”) atkāpšanās pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska atklātībā nodotiem faktiem var izmainīt politisko vidi un situāciju tajā.
Pirmo reizi tik uzskatāmi atklājās pretrunas starp divām apvienības “Attīstībai/Par” dalīborganizācijām, jo tieši “Kustības Par” līderu – Saeimas frakcijas vadītāja Daniela Pavļuta un Rīgas mēra Mārtiņa Staķa – principiālās nostājas iespaidā “Latvijas attīstībai” priekšsēdis J. Pūce demisionēja.
Iespējams, atviegloti var uzelpot arī “Jaunā Vienotība”, jo jau kādu laiku tai tika sūtīti signāli, ka J. Pūce gatavojas pārņemt Ministru kabineta vadību, uz ko norādījis arī M. Mičerevskis. Premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) nevilcinoties pieņēma ministra demisiju.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir viena no ekonomiskā bloka jeb tā sauktajām resursu ministrijām, par kuru katras valdības veidošanā ir bijusi liela partiju interese.
Tā vēl vairāk pieaugusi pirms pašvaldību vēlēšanām, kuru priekšvakarā partijas ir arī tagad. VARAM ir sava veida resurss, lai papildinātu partijas rindas ar spēcīgiem vietējiem līderiem, par ko liecina vairāku pašvaldību vadītāju iestāšanās partijā “Latvijas attīstībai”.
Partijas valdes operatīvā rīcība liecina, ka svarīgāk par visu tai ir nezaudēt šo posteni, vienlaikus meklējot veidu, kā mazināt partijas un apvienības tēlam nodarīto kaitējumu pēc atklātībā nākušās informācijas, ka J. Pūce ir ne tikai izmantojis kolēģim izsniegto “Rīgas satiksmes” auto novietošanas caurlaidi, bet arī melojis sabiedrībai un partneriem, šo faktu noliedzot.
Vēlme saglabāt ietekmi VARAM
Jau sestdien “Latvijas attīstībai” (“LA”) valde paziņoja, ka J. Pūce atkāpjas arī no partijas valdes priekšsēža un “Attīstībai/Par” (“AP”) līdzpriekšsēdētāja amata, kurus uz laiku līdz jauna kongresa sasaukšanai ieņems Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam “LA” izvirzīja Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētāju un bijušo VARAM parlamentāro sekretāru 27 gadus veco Artūru Tomu Plešu, kurš amatu VARAM zaudēja reizē ar ministru.
Izvēle ir pamatota ar to, ka A. T. Plešs labi pārzina situāciju ministrijā. Pirms ievēlēšanas Saeimā viņš bija Bauskas novada deputāts, kā arī viens no J. Pūces tuvākajiem domubiedriem partijā, kuras birojā strādāja.
Lai A. T. Plešs kļūtu par ministra kandidātu, viņam vēl ir jāsaņem “Kustības Par” un arī apvienības valdes atbalsts, par ko plānots lemt pirmdien. A. T. Plešam par labu nāk tas, ka “Attīstībai/Par” veidošanā un līdzšinējā darbībā ir ievērots paritātes un vienprātības princips, no kura atkāpjoties, varētu apdraudēt “Attīstībai/Par” pastāvēšanu, liecina tās biedru teiktais. Tas nozīmē, ka šis postenis pienāktos “Latvijas attīstībai”.
Tajā pašā laikā “Kustība Par” var piedāvāt kandidātu – Danielu Pavļutu –, kuram ir lielāka politiskā un arī valdības darba pieredze. Daļā “Kustības Par” biedru arī ir mazinājusies uzticība sabiedrotajiem un nav pārliecības, ka, atstājot ministra amatu “LA”, netiks īstenotas kādas biznesa intereses, par kādām runāja M. Mičerevskis.
“Attīstībai/Par” jau tika uztverta kā viens veselums, lai gan to veido vairākas partijas (arī “Izaugsme”, ko pārstāv Andris Skride). Taču jāatgādina, ka pēc “Kustības Par” lēmuma startēt kopā ar “LA” 13. Saeimas vēlēšanās to atstāja vairāki biedri, brīdinot par šīs sadarbības riskiem.
Viņu vidū bija arī Saeimas deputāti Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs, Ints Dālderis un Lolita Čigāne, kas gandrīz visi atgriezās “Vienotībā”. Pie “pariešiem” palika tikai tagadējā veselības ministre Ilze Viņķele.
Pirmais pamanāmais krīzes punkts bija “LA” centieni nepieļaut Mārtiņa Bondara nomaiņu Budžeta un finanšu komisijas vadītāja amatā, kas tika pārvarēts. Taču pēdējo nedēļu notikumi atkal ir iespaidojuši abu politisko spēku attiecības.
Piespieda atkāpties
Trešdien intervijā Latvijas Radio J. Pūce, klāstot, cik nepatiesi ir M. Mičerevska apgalvojumi, teica, ka viņam neesot un viņš nav izmantojis caurlaidi. Ceturtdien no rīta “Kustības Par” vadība vēlreiz J. Pūcem to pārvaicājusi un viņš atkārtoti noliedzis pārmetumus. Taču, kā vēlāk atzina D. Pavļuts, “man bija bažas par šo jautājumu”.
Patiesību nebija grūti noskaidrot – Rīgas mērs M. Staķis palūdza to personu sarakstu, kas “Rīgas satiksmes” caurlaides ir saņēmušas, noskaidrojot, ka Andrim Bačkuram tāda ir izsniegta uz J. Pūcem piederošo automašīnu. Kad sabiedrotie vēlreiz vērsās pie J. Pūces, viņam to jau bija grūti noliegt.
Kamēr J. Pūce gatavoja atkāpšanās runu, notika “Kustības Par” valdes sēde, pēc kuras D. Pavļuts paziņoja: “Mēs esam uzzinājuši par kolēģa ministra Jura Pūces rīcību, kura padara neiespējamu viņa turpmāko darbu ministra amatā.”
Tas liecina, ka “Kustība Par” piespieda J. Pūci demisionēt. Atkāpjoties J. Pūce atzina, ka ir samelojies un pieļāvis kļūdu, par ko esot kauns.
Izdevīgi “Vienotībai”?
Ir vairākas versijas, kāpēc tieši šajā laikā M. Mičerevskis nācis klajā ar šo informāciju, bet viena ir saistīta arī ar “Jauno Vienotību” (“JV”).
Intervijā žurnālā “Sestdiena” M. Mičerevskis saka: “Mirkli, pirms es izstājos, bija pilnīgi droša pārliecība, ka līdz nākamajām vēlēšanām Pūce jau būs premjers, mums tikai visus vajagot apšahot… Arī komunikācijas stils bija tāds, ka visi pārējie koalīcijas partneri tika uzskatīti par pilnīgiem idiotiem. Uz “Vienotību” vienmēr bija tāda kā greizsirdība, tā tika uzskatīta kā lielais brālis, ko vajag riktīgi nomočīt.”
Pēc notikušā J. Pūces iespējas tuvākajā laikā ieņemt jebkādu vadošu amatu ir maz iespējamas.
Zīmīgi, ka viens no pirmajiem M. Mičerevski par izstāšanos no partijas apsveica “Jaunās Vienotības” domnieks Vilnis Ķirsis, kurš tviterī ierakstīja, ka Rīgas domes opozīcijā esot iepazinis M. Mičerevski kā principiālu un godīgu cilvēku, kurš arī turpmāk atbalstīšot pozitīvas pārmaiņas.
“JV” domes frakcijas vadītājs Kārlis Šadurskis “Latvijas Avīzei” gan sacīja, ka “JV” nebūt neesot priecīga par notikumiem, kas saistīti ar J. Pūces atkāpšanos, jo viņš bijis spēcīgs ministrs, kurš daudz paveicis, lai beidzot īstenotu tik svarīgo administratīvi teritoriālo reformu.
K. Šadurskis arī domā, ka signālu došana par ambīcijām uz premjera amatu “bija tikai savu spalvu spodrināšana, nevis reāls plāns šīs Saeimas laikā”.
Nesaskaņas Rīgas domes valdošajā frakcijā un arī valdībā pārstāvētajā politiskajā spēkā var atsaukties arī uz domes koalīcijas darbu, pieļāva K. Šadurskis.
