Ceļu infrastruktūra strauji neuzlabosies, tādēļ jābrauc ar prātu 0
Aiziet gads, kurā iesākām sarunas par “tipiskām” satiksmes traģēdijām – no tiesu ekspertu arhīviem, ar iespējami kompetentu autovadītāju komentāriem un video animācijām avīzes interneta versijā. Gadu mijā – kā klājas – šis nebūs vienkārši vēl viens stāsts, bet mēģinājums vispārināt, savu vietu un pareizo rīcību nākotnes satiksmē meklēt.
Auto ir bīstams. To, kas līdz kārotajam mērķim neaizbrauc, daudz. Joprojām ļoti daudz, lai gan pārvietojamies ar aizvien labākiem, “gudrākiem” auto, lai gan tiekam kontrolēti aizvien modernāk. Tik daudz, ka pat visaugstākā līmeņa drošības konferenču apmeklētāji lielu optimismu un mums piemērotas receptes neatrod. Lūk, piemēram, LAMB prezidents Juris Zvirbulis pēc 110 valstu speciālistu saieta Brazīlijā stāsta vien par Zviedrijas sekmīgajiem (bet ļoti dārgajiem) ceļu infrastruktūras sakārtošanas pasākumiem. “Jo zviedri uzskata, ka “cilvēka faktors”, kāda negaidīta kļūda, neveiksmīga situācija uz ceļa, kurā autovadītājs var noreaģēt nepareizi, būs vienmēr. Šobrīd šis faktors ir 90% ceļu satiksmes negadījumu pamatā. Tādēļ mūsdienīgas un drošas infrastruktūras, šodienas vai pat rītdienas drošības prasībām atbilstošs automašīnu aprīkojums mazinās “cilvēka faktora” ietekmi.”
Labi. Globāli – lai tā būtu. Bet mums straujai infrastruktūras uzlabošanai naudas nav. Mums nepietiek pat esošo ceļu uzturēšanai kaut ciešamā kārtībā. Un zviedru līmeni mēs nesasniegsim vēl ilgi, jo viņiem ir par trešdaļu mazāk ceļu uz katru iedzīvotāju un kopprodukts savukārt 3,5 reizes lielāks. Atmetiet ilūzijas. Ar barjerām atdalītus grāvjus un joslas Latvijā vēl vismaz paaudze nesagaidīs. Moderni auto un to drošības sistēmas? Mūsu autoparks vecuma ziņā atpaliek no tās pašas Zviedrijas par gadiem 5 – 7 un turpina papildināties galvenokārt ar lietotiem auto, kuru elektronika nav tā modernākā. Turklāt pat jaunāko šo sistēmu efektivitāte ir pārspīlēta. Ņūtona likumu tās atcelt nespēj. Tālāk analizēto kļūdaino trajektoriju pagrieziena izejā, piemēram, labot tās parasti nespēj. Bieži palīdz, bet vēl biežāk rada maldīgu eiforiju, kuras seku novēršanai vajadzētu vēl dārgāku infrastruktūru…
Bezizeja? Nebūt ne, dāmas un kungi. Viss ir vienkārši un samērā lēti. Latvijā ir jābrauc labi. Ir jāmācās. Jāpilnveido savas prasmes visu mūžu – lasot, uzklausot, domājot, mēģinot. “Cilvēka faktors” var būt (tam jābūt!) arī drošību veicinošs. Par to esam daudz runājuši (un centīsimies turpināt). Par ātrumu tumsā, par ātrumu vietās, kas nepietiekami pārskatāmas, par daudz ko citu (ja atceraties…).
Šoreiz par elementārām kļūdām pagriezienos, kuras bieži ir galvenais tik izplatīto “solo” avāriju cēlonis. “Nobrauca no ceļa un apgāzās…” Kāpēc?
