Māris Antonevičs: Valdošajai partijai skandāls pirms kongresa 14
Pirms kāda laika, publiski paziņojot par savu homoseksuālo orientāciju, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs to ievadīja ar prognozi: “Zinu, ka tūliņ būs megahistērija…” Vēlāk intervijā amerikāņu avīzes “Washington Post” interneta portālam viņš gan atzina, ka “reakcija bija labāka, nekā es paredzēju… Bija cilvēki, kas izteica atbalstu, bija cilvēki, kas, protams, izteica kritiskas piezīmes, daži histēriskas piezīmes, bet kopumā tas ir saņemts ļoti līdzsvarotā veidā”.
Kāpēc tad Rinkēvičs kļūdījās savā paredzējumā? Droši vien tādēļ, ka sabiedrības vairākums Latvijā nav naidīgi noskaņots pret citādajiem, kā to dažreiz mēģina pasniegt atsevišķas ieinteresētas organizācijas un personas. Pretestība drīzāk rodas pret mēģinājumiem uzspiest kādu dominējošu noskaņojumu, draudot iededzināt virtuālas “kauna zīmes” visiem, kas pret to iebildīs. Parasti tas visspilgtāk izpaudies tā dēvēto “praidu” gadījumos, kas Latvijā savu misiju pildījis, izaicinot dažus desmitus agresīvu protestētāju, lai vēlāk pārmestu homofobiju visai sabiedrībai. Šajā ziņā jāizsaka atzinība ārlietu ministram, kurš sapratis, ka nevajag pārsālīt, un pēc “iznākšanas no skapja” nav centies šo tēmu ekspluatēt tālāk.
Taču megahistērija sākusies pašā “Vienotībā”, kur seksuālās orientācijas tēma negaidīti kļuvusi par objektu iekšējos politiskajos cīniņos. Uzmanības centrā nonākusi “Vienotības” valdes locekle, Kandavas nodaļas vadītāja Inga Priede, kura interneta sociālajos tīklos bija kritizējusi partijas biedri Ilzi Viņķeli, kā iemeslu minot Viņķeles aizrautību panākt, ka arī Latvijā tiek pieņemts likums, kas ļautu reģistrēt viendzimuma partnerattiecības. Tomēr Priedes izteikumi bijuši stipri dīvaini, jo strīda karstumā izsakot gandarījumu, ka homoseksuāli cilvēki aizbrauc no Latvijas, viņa piebildusi: “Vācieši savulaik izšāva.” Kas tas? Aicinājums uz vardarbību? Atbalsts nacistu politikai?
“Vienotības” vadošās personas šos izteikumus nosodījušas, un Priede jau izstājusies no partijas valdes, taču tā ir tikai redzamā daļa. Skaidrs, ka valdošajā partijā ir izveidojies spārns (nosacīti liberālais), kas noskaņots “izsist” likumu par viendzimuma attiecību reģistrāciju, taču ir arī cits spārns (nosacīti konservatīvais), kas neko tādu nevēlas. Par pirmā spārna neformālo līderi izvirzījusies Ilze Viņķele, bet otrā pusē arvien redzamāk iezīmējas atturīgā premjere Laimdota Straujuma. Turklāt runa jau nav tikai par seksuālajām minoritātēm, kas ir tikai viena nianse viedokļu atšķirībās.
Lai šos spārnus saturētu kopā vienā partijā, ir vajadzīga kāda saistviela, kuras lomu šobrīd pilda “Vienotības” priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Iespējams, tieši tāpēc viņas pārvēlēšana sestdien gaidāmajā partijas kongresā netiek apšaubīta. Taču cik ilgi tā varēs turpināt? Kā sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījusi I. Viņķele: “Ļoti nevēlos uzņemties līdzatbildību par attīstības recepti: “Mēs zinām, kā jūs iekonservēt. Jūsu Vienotība.””
