V. Krustiņš: – Sakiet, kāpēc neviens partneris nekomentē Straujumas kundzes paziņojumu, ka Latvijas sabiedrība esot nesašķelti vienota, visi vienādi grib ēst, dzert, uzlabot materiālos apstākļus – tātad pilnīgi skaidrs, ka visi ir integrēti? 15
– Pieņemsim, ka premjerministre mūs vēlas iedvesmot un suģestēt uz pozitīvo.
E. Līcītis: – Tāpēc no viņas biroja izsūta tikai “labās” vēstules par 16. martu, “sliktās” atstāj zināšanai.
– Kaut kādā līmenī jau sabiedrība, protams, ir vienota. Visi vēlas pārtikušāku dzīvi, sociālās garantijas un līdzīgus labumus. Nopietna problēma saskatāma, runājot par valsts pamatu izpratni. Satversmē tie tagad ierakstīti. Vai tiem seko un piekrīt absolūts vairākums? Domāju, ka ne. Tādā ziņā integrācijas mērķi nav sasniegti un tā problēma ir akūta un pastāv kā pašlaik lielākais drauds iekšējai drošībai. Vājākā vieta Latvijas aizsardzībā ir sabiedriskās apziņas stāvoklis. Daļa ir noskaņoti naidīgi valstij, jo dzīvo informācijas telpā, kurā kultivē naidu pret mūsu neatkarību. Bet arī latviešu cilvēkos iemājojusi noskaņa – ka tik pašam labi, vienalga, kur un kas notiek ar valsti. Ne pārāk daudziem ir karsta vēlme savu zemi aizstāvēt jebkādos apstākļos, visiem līdzekļiem. Tas ir galvenais mūsu aizsardzības sistēmas trūkums.
M. Antonevičs: – Puspiemirsts jautājums par skolu latviskošanu. Pagājušajā Saeimā, valdībā to uzstājīgi pieprasījāt. Deklarācijā bija ierakstīts par skolu pāreju uz latviešu mācību valodu līdz 2018. gadam. Tagad par to nedzird ne vārda.
– Nacionālās apvienības pozīcija paliek stingra – valsts skolās valsts valodu. Iepriekšējā valdībā situācija bija cerīgāka, jo, lai arī ar izglītības ministri Druvieti mums bija zināmas nesakritības taktiskos jautājumos, bet latviskas skolas princips bija vienādi tuvs. No ministres Seiles kundzes šai lietā nejūtam ne mazāko iniciatīvu. Drīzumā apvienībā plānojam sanāksmi, lai lemtu par tālāko rīcību izglītības jautājumos. Turklāt ne tikai par valodu, bet arī par valstiskās audzināšanas principu ieviešanu skolās.
– Vai tad valdības politika skolu jautājumā atkarīga no viena ministra? To nenoteic kopīgi pie varas esošie?
– Arī kopumā situācija nav uzlabojusies. “Vienotība” iepriekšējā Saeimā bija diezgan atšķirīga no pašreizējās “Vienotības”. Tad bija stiprs nacionālais spārns ar Čepānes, Kursītes, Druvietes kundzi kā sadarbības tiltiņš nacionālajos jautājumos. Tagad nacionāli noskaņotās kundzes no politikas vai nu ir prom, vai pārnākušas mūsu frakcijā. Vietā ieradušies Reformu partijas censoņi, kam vēsturiski tuvākas bija idejas par vienotību ar “Saskaņu”. Diezgan droši varu apgalvot, ka viņiem ideja par latvisku skolu nesimpatizē.
E. Līcītis: – Kas varētu notikt ar valdību pēc prezidenta vēlēšanām? ZZS piesaka lielāku pretenziju par līderību valdībā.
– Par to jāprasa Lemberga kungam – kā būs ar valdības stabilitāti. Mūsu plānos ir strādāt, nevis atkal sākt amatu tirgu un visu to neauglīgo gaisotni, kas gribot negribot iestājas, veidojot jaunas valdības.
– Cik būs spēkā matemātiskais, it kā godīgais amatu sadalījums prezidenta vēlēšanās? Jums ir Saeimas priekšsēdētāja, “Vienotībai” premjeres vieta – līdz ar to prezidenta amats krīt ZZS?
– Pareizs uzsvars uz “it kā godīgais”. Tādam dalīšanas principam nevaram piekrist, jo godīgs tas nav. Kaut tāpēc, ka matemātiski NA saņēma spīkera krēslu, atdodot ministra amatu. Visnepareizāk tagad būtu iesaistīties politisko amatu pārdales, ietekmes palielināšanas vingrinājumos. Mūsu pieeja ir godprātīgi izvēlēties Latvijai šajā brīdī tiešām labāko prezidentu.
