E. Līcītis: – Andris Bērziņš atkārtoti nekandidēs uz valsts galvas posteni. Kā NA piedalīsies prezidenta amata kandidātu nolūkošanā? Vai jums ir savs atbalstāmais kandidāts? Vai ir pazīmes, ka notiks partiju darījums, vai šoreiz prezidenta vēlēšanas notiks tīrāk, atklātāk? 15
– Valsts prezidents ir unikāls ar to, ka iemieso tā brīža galveno valsts vēstījumu gan saviem pilsoņiem, gan pasaulei – ko tieši šajā brīdī vēlamies par savu valsti pateikt. Manuprāt, šobrīd pilsoņiem par Latvijas valsti būtu jāsaka – mums ir svarīgi valsts pamati. Ne visiem pamatlietas ir pašsaprotamas. Redzam, kas jāpiedzīvo apkārtējā reģionā. Prezidentam šajos apstākļos ar savu pārliecību, līdzšinējo darbu un apņemšanos jābūt valsts pamatu sargam. Šajos apstākļos kā piemērotākais cilvēks amatam man šķiet jurists Egils Levits. Viņš nav partijas biedrs, nemaz nezinu, par ko Levita kungs balso vēlēšanās. Taču tieši Levits panāca vienu no nozīmīgākajiem notikumiem pagājušajā Saeimā – Satversmes preambulas pieņemšanu, augstākajā likumā nostiprinot valsts mērķi un vērtības. Biju klāt šajā procesā. Redzēju, kā viens jurists ar lieliskām diplomāta spējām, pārdomātu argumentāciju un stipru pārliecību iet uz mērķi. Redzēju, kā viņš ar pārdomātu taktiku, diplomātiski spēj atrast kopīgu valodu ar katru no ievērojami atšķirīgām partijām, lai panāktu balsojumam nepieciešamo konstitucionālo vairākumu. Levits nepaceļ kādu partiju pāri citām, viņš veido vienlīdzīgas attiecības ar katru no pašreizējiem varas pārstāvjiem. Tas ir svarīgi, ja vairākums grib vienoties par atbalstāmo kandidātu – šī Levita nepietuvinātība. Esmu runājis ar Egilu Levitu, viņš nav teicis nē kandidēšanai un, manuprāt, nokļuvis prezidenta amatā, ar savu pieredzi iztiktu bez “skolas gadiem” un spētu sekmīgi darboties no pirmās dienas. Ar viņa vārdu un mūsu pamatojumu, kāpēc Levita kungs pašlaik būtu labākais kandidāts, mēs iesim pie koalīcijas partneriem.
– Vai tad partneri nav pauduši noraidījumu Egilam Levitam? ZZS saka nē!
– Ja noraida vienu kandidātu, tad vajag piedāvāt vietā labāku. Redzēsim, vai kāds to spēs. Protams, pastāv iespēja balsojumam, kad balsis salasa gan koalīcijas iekšienē, gan ārpus tās. Tas gan nav labs scenārijs, jo nav izslēgta iespēja, ka prezidentu ievēlē ar kopīgām ZZS, “Saskaņas” un Sudrabas partijas balsīm, un tāda vienošanās var tikt panākta slepenībā, ar aizklātā balsojuma plīvuru. To mums ir maz iespēju ietekmēt. Tā kā nekas cits neatliek kā runāt ar vairākuma partneriem, censties pārliecināt, aicināt – vienoties mūsu starpā, nevis ar “Saskaņu”.
V. Krustiņš: – Lai pārliecinātu, jūs iesiet arī pie Bondara, pie Sudrabas partijas? Ja ņemsiet viņus nākamajā koalīcijā – attieksme būs labvēlīga.
– Šīs koalīcijas sākumos NA gribēja plašāku koalīciju – piesaistot Reģionālo apvienību. Jo vienotāki ir politiskie spēki, kas ierindojami valstiskuma atbalstītāju spektrā, jo labāk. To, ko argumentēšu par mūsu kandidātu koalīcijā, noteikti darīšu arī minētajām abām partijām. “Saskaņai” diez vai vērts to darīt, jo jebkuri Nacionālās apvienības argumenti viņiem drīzāk kalpos kā pretargumenti.
M. Antonevičs: – Vai šīs sarunas nav novēlotas? Iesiet pie vieniem, pie otriem, nepanāksiet vienošanos, kāpsieties atpakaļ.
– Mums pozīcija sen bija skaidra, bet pastāvēja vērā ņemams iebildums, ka jāgaida Bērziņa kunga paziņojums. Tagad droši vien vieniem partneriem būs savs kandidāts, otriem pat vairāki virzāmie cilvēki, un zināmā mērā piekrītu, ka ir diezgan draņķīga kārtība Valsts prezidenta izraudzīšanas sistēmā.
E. Līcītis: – … jo neizbēgami noved pie partiju tirgus?
– Gan tirgus, gan slēgts balsojums, gan pēdējā brīža kompromisa figūra – iznākumā. Tas nav pārāk nopietni, vēlot personu – valsts vizītkarti. Tas ir tāds pārpalikuma princips, kurā, protams, var paveikties, bet var arī nepaveikties. Tāpēc partijas rindās nemitējas diskusijas par tautas vēlēta prezidenta ideju, kas satur riska momentu, jo nepieciešams mehānisms, mazinot naudas varas ietekmi šai procesā. Taču, ja vēlamies radīt augsni labam prezidentam, viņam jāiztur īstu vēlēšanu ugunskristības, jāpārliecina vēlētāji par savu piemērotību visaugstākajiem amatiem, nevis tikai sponsori un pelēkos kardināli.
– Var piekrist, ka tauta negrib prezidenta izraudzīšanu aiz septiņām atslēgām un ar slēptām ietekmēm. Kā jūs uztvertu domu par Vairas Vīķes-Freibergas atgriešanos amatā?
– Pašreiz mums ir savs redzējums un kandidāts. Ja man personiski jāvērtē Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras gadi, viņa, protams, bija cilvēks ar izteiktām līdera īpašībām, saliedēšanas spējām un spējām ļoti spoži pārstāvēt Latviju starptautiski.
