– Vai teiksiet, ka Beltes un Dimanta kungi gudro paši savu politiku? Dzīvo ar pārliecību, ka valdība viņu projektus apmaksās kā bankā? Vai tur nav politisku līdzautoru, kas izdara pasūtījumus šiem kungiem? 15
– Tas ir mans pieļāvums, ka rit cīņa par līdzekļiem savai iestādei, ko, iespējams, Beltes kungs māk darīt. Mans kā politiķa skatījums ir – lai sabiedriskais medijs veic to funkciju, ko skatītāji no tā sagaida. No atsauksmēm spriežot, esošajos kanālos ne viss ir tik gluds, lai vēl klāt dibinātu trešo. Man arī bijušas sarunas ar Ivaru Belti – lūdzu, ja vēlaties panākt finansējuma palielinājumu, tad sāciet nevis ar žēlošanos par aizdambētu kanalizāciju, bet ar redzējumu, kā dosiet pretsparu no Krievijas nākošai propagandai. Un to – strādājot kā ar krieviski, tā latviski runājošu skatītāju. Mēs taču zaudējam arī cīņā par latviešu skatītāju prātiem! Kremļa propagandas būtisks uzdevums ir panākt, lai zūd latviešu ticība savai valstij, lai mostas priekšstats, ka te ir neizdevusies valsts, kuru paši nespējam vadīt un kurā nespējam sekmīgi saimniekot. Pēc manām domām, LTV to nepietiekami atspēko, neizmanto visus līdzekļus, stiprinot cilvēkos piederības sajūtu, lepnumu par Latviju.
– Loģiskāk būtu nevis ķerties pie jaunradīta kanāla, bet apskatīt jau esošos un tos, kas televīziju vada?
– Gluži manas domas. Ja man vēlētāji uzticējuši piedalīties nodokļu maksātāju līdzekļu iespējami lietderīgākā ieguldīšanā un ja no LTV vadības puses neredzu ieinteresētību, kā tos efektīvi ieguldīt, lai aizstāvētu mūsu valstij svarīgās vērtības, tad nevaru balsot par papildu naudas piešķīrumu.
M. Antonevičs: – Bet jūs nemanāt kādas partijas, piemēram, “Vienotības” interesi atvērt krievu kanālu?
– Atklātu lobēšanu – tiešām ne. Šķiet, pat finanšu ministrs teicis, ka līdzekļu šādam kanālam nav, arī ZZS un NA ir pret. “Vienotība” pēdējā laikā aizvien vairāk nodalās sektoros, filiālēs, kur katrs grib virzīt savu politiku, iespējams, kāda filiāle kontaktējas ar Beltes kungu par 3. kanāla veidošanu.
V. Krustiņš: – Ko aizstāv priekšsēdētāja Āboltiņa?
– Drīzumā mums būs partijas vadītāju saruna, līdz šim no Solvitas Āboltiņas neesmu jutis nekādas indikācijas par atbalstu krievu kanālam.
– Tagad par ārlietu ministra Rinkēviča paziņojumu, kurā nav taupīts Nacionālās apvienības gods. Sekoja valdības kolēģa, NA ministra Rasnača reakcija – ak, par to taču nav jāuztraucas. Tā esot viena Rinkēviča nostāja.
– Piekrītu Rasnača kungam tajā, ka diez vai vērts satraukties – ja arī kāds šai gadījumā zaudē godu, tad tas ir pats ministrs Rinkēvičs. Būt ārlietu resora vadībā un bārstīties ar šādiem izteikumiem – tasnav augstas profesionalitātes rādītājs. Var interneta telpu uztvert kā miskasti, kur katrs izmet atkritumus, kā pašam patīk, un vienalga, vai viņš sārņo skaidrā prātā vai kunga dūšā. Par emocijām tviterī it kā neesot jānes atbildība. Tomēr ārlietu ministrs ir postenis, kurā pat nosapņotas tēzes izdzirdēs ne vien kaimiņi, bet arī starptautiska sabiedrība. Manuprāt, “Vienotībai” būtu jāizvērtē, vai ministrs, kurš emociju uzplūdos tik neadekvāti rīkojas, nerada riskus valsts tēlam.
– Un koalīcijai tas nebūtu jāvērtē? Jums iespļauj sejā. Noslaukāties, un tas ir viss? Pirms gada Dzintars Zaķis Nacionālo apvienību salīdzināja ar ekstrēmistiem. Tas arī tā mierīgi pagāja, bez uztraukumiem un bez likšanās zinis. No Rinkēviča jūs taču pat atvainošanos nedabūsiet! Premjere tikai pabārās – tā gan nevajagot ar partneriem runāt, bet kā paši sēdēsiet ar šādu “partneri” pie koalīcijas galda?
– Man tiešām šķiet – ja viņš spļāvis, tad trāpījis sev. Uz viņa absurdo apgalvojumu NA nav atbildi parādā. Ir veicami svarīgāki darbi.
