Labam prezidentam jāiztur vēlēšanu ugunskristības. Saruna ar Raivi Dzintaru 15
“Latvijas Avīzē” viesojās “Visu Latvijai” – “TB”/LNNK partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Par nacionāli noskaņoto cilvēku pozīciju attiecībā pret pēdējā laika notikumiem ap LTV krievu kanālu, ministra Rinkēviča bēdīgi slaveno tviterziņojumu un tuvo Valsts prezidenta vēlēšanu sakarā Dzintara kungu izjautāja Voldemārs Krustiņš, Māris Antonevičs un Egils Līcītis.
V. Krustiņš: – Sakiet, kāda ir partijas nostāja pret deputāta Edvīna Šnores idejām, īpaši pret to, ka viņš noliedz speciāla krievu kanāla atvēršanu Latvijā?
R. Dzintars: – Savulaik aktīvi aicināju Edvīnu iesaistīties politikā un mudināju partiju viņam uzticēt augstu vietu vēlēšanās. Domāju, ka šī iesaistīšanās ir attaisnojusies. Viņš ir jauns, perspektīvs līderis. Nacionāli domājošiem cilvēkiem ir dažādas gaumes: dažiem patīk diplomātiskāka valoda, citiem asums un tiešums. Edvīns noteikti pieder asākiem, kaismīgākiem nacionālistiem; mazāk uz kompromisu orientētiem.
Par krievu kanālu. Ja TV pašreiz, vienalga, ar saviem spēkiem vai kopā ar igauņiem, uzticētu veidot šādu kanālu, tad ieguldītie līdzekļi ne vien nedotu plānoto efektu, proti, mazinātu Kremļa propagandu, bet pastāv risks, ka tai pat līdzdarbotos. Apliecinājumu tam varam atrast vēsturē, apskatot, kā klājies, veidojot LTV7 programmu. Atceramies gadījumus, kad pirms 16. marta par “ekspertiem” uzaicināja sociālistisku organizāciju pārstāvjus, kam, protams, bija “šausmīgi” par to, kas notiek šai datumā. Līdzīgi – tikai pretējā mērcē – sižeti par 9. maiju. Tur nav melns uz balta propaganda kā Pirmajā Baltijas kanālā – ir maigāka pieeja, bet uz nodokļu maksātāju rēķina. Nav pamata domāt, ka tagad sabiedriskajā medijā radīta sistēma, lai lietas notiktu citādi. Tāpēc atbilde uz jautājumu, vai būtu vēlams vēl viens LTV kanāls krieviski, ir – noteikti ne. Tur viedokļi ar Šnores kungu saskan.
Uzsvēršu citu niansi. Informatīvā kara apstākļos visi līdzekļi ir labi. Militārajā terminoloģijā: ja tev pa rokai ir pretinieka ražoti ieroči un savu nav, tad šauj ar tiem. Tāpēc piekrītu – ar auditorijām ir jāstrādā. Ja efektīvi iespējams mazināt Putina propagandu, kuras varā pilnīgi atrodas daļa iedzīvotāju, tad to jāmēģina darīt. Krievijā vēl ir atvērtas daļas platformas, kas darbojas neatkarīgi, un tās spēj melus atmaskot daudz profesionālāk, nekā ir vietējo krievu žurnālistu spēkos. Lūk, šādas informācijas plašāka pieejamība ir jāatbalsta. Savas informācijas telpas aizstāvība, pretdarbošanās melu propagandai – šodien tas viss jau iegūst nacionālās drošības nozīmi.
– Tātad valdības locekļi no NA nebalsos par krieviskā LTV3 finansēšanu?
– Domāju, ka līdz balsošanai pat nenonāks.
– Ir taču jau sastādītas tāmes, uzrakstītas koncepcijas, slēgtas vienošanās.
– Kas slēdzis, sastādījis? Ne mēs un arī ne valdība.
– Nu kā – mūsu valsts iestādes, NEPLP. LTV vadība!
– Tās ir tikai viņu vēlmes. Domāju, valdībā par to nebalsos, un partijas ar ministriem pārrunātā pozīcija ir tāda, ka pašreizējos apstākļos neesam gatavi atbalstīt tēriņus krievu kanāla veidošanai. NEPLP un sabiedriskā medija vadība sākotnēji centās tikt pie lieliem līdzekļiem ar ideju par LTV un Latvijas radio apvienošanu, kas tā kā neizdevās. Uz Ukrainas fona radās jauna ideja.
