Džonsona politiskais medusmēnesis nedēļas garumā 0
Jaunieceltā Britānijas premjerministra Borisa Džonsona politiskais medusmēnesis neilga pat nedēļu, kad viņam pēc solījuma, ka breksits došot “milzu ekonomisku iespēju”, nācies sadurties ar skarbo realitāti.
Stērdžene brīdina Džonsonu
Apvienotajai Karalistei virzoties uz izstāšanos no ES 31. oktobrī bez vienošanās, mārciņas kurss ir dramatiski krities, ES amatpersonas paziņojušas, ka izmaiņu Britānijas izstāšanās līgumā nebūs, bet Skotijā un Velsā, kur Džonsons ieradies atbalsta meklējumos, piedāvājot šiem reģioniem 300 miljonu mārciņu subsīdijas, premjeru “sveica” dusmīgi iedzīvotāju pūļi.
Britu premjera tikšanos Edinburgā ar Skotijas valdības vadītāju Nikolu Stērdženi ietekmīgais izdevums “Politico” raksturojis kā “pilnīgu neveiksmi”, jo pēc saņemtās iznīcinošās kritikas Džonsonam nācās pamest Stērdženes rezidenci pa sētas durvīm, lai izvairītos no sadusmotā pūļa. Savā pirmajā Skotijas apmeklējumā premjerministra statusā Džonsons solīja “stiprināt saites, kas vieno mūsu Apvienoto Karalisti”, bet sadūrās ar Skotijas vadītāju pretestību viņa uzstājībai panākt Britānijas izstāšanos no ES bez vienošanās, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Skotijas valdības vadītāja Stērdžene brīdināja Džonsonu, ka viņa solītā Britānijas izstāšanās no ES 31. oktobrī ar vai bez vienošanās ir “bīstama”. 2014. gada referendumā vairākums skotu nobalsoja pret neatkarību, bet antipātija pret britu premjeru Skotijā ir saglabājusies. Skotijas līdere Stērdžene skotu parlamentā sveica Džonsonu kā “pēdējo Apvienotās Karalistes premjerministru”.
Džonsona priekštecis Konservatīvo partijas līdera amatā Viljams Heigs brīdinājis jauno premjeru, ka viņš izdara kļūdu, neuzklausot Skotijas konservatīvo līderes Rūtas Deividsones padomu, kā mazināt Londonas un Edinburgas domstarpības. Heigs atgādina, ka Skotijas un Ziemeļīrijas iedzīvotāji 2016. gada referendumā nobalsoja pret breksitu un šīm Apvienotās Karalistes daļām ir sava politiskā identitāte.
Džonsons iezvana priekšvēlēšanu kampaņu
Pirms doties braucienā pa valsti, ko analītiķi uzskata par viņa priekšvēlēšanu kampaņas sākumu, Džonsons nenāca klajā ar skaidru paziņojumu svarīgākajā jautājumā – vai tiešām ir gaidāma izstāšanās no ES bez vienošanās. Vakar Džonsonam bija paredzēts aitu fermas apmeklējums Velsā. Valdības amatpersonas jau paziņojušas, ka breksits bez vienošanās varētu novest pie miljoniem aitu izkaušanas Velsā, kur lauksaimniecība ir vadošā ekonomikas nozare. Ja jēra gaļas eksportam uz ES tiktu uzlikts muitas nodoklis, šī prece nebūtu konkurētspējīga Eiropas tirgū.
Premjera Džonsona padomnieki apgalvo, ka izstāšanās no 28 valstu bloka un tā stingri reglamentētās tā sauktās kopējās lauksaimniecības politikas būšot “vēsturiska iespēja ieviest jaunas metodes lauksaimniecības atbalstam” un atvēršot jaunus tirgus Britānijas lauksaimniecības eksportam. Analītiķi atzīmē, ka Džonsona tikšanās Kārdifā ar Velsas valdības vadītāju Marku Dreikfordu varētu izvērsties asā strīdā, jo Dreikfords un Skotijas līdere Stērdžene ir parakstījuši kopīgu vēstuli, brīdinot britu premjeru par bezvienošanās breksita “katastrofālām sekām”.
Džonsons devis rīkojumu Finanšu ministrijai steidzami atvēlēt vairākus miljardus mārciņu nacionālās veselības aprūpes sistēmas un policijas darba uzlabošanai. Analītiķi to uzskata par priekšvēlēšanu kampaņas iezvanīšanu, ko laikraksts “The Daily Mail” nodēvējis par “finanšu būsterismu” (pastiprināšanu) ekonomiskās augsmes veicināšanai.
Londona un Brisele nemaina nostāju
Džonsons arī paredzējis apmeklēt Ziemeļīriju, kas ir vienīgā Apvienotās Karalistes daļa, kam ir sauszemes robeža ar Eiropas Savienību. Šīs pašreiz neredzamās robežas ar Īrijas Republiku statuss ir kļuvis par nopietnāko šķērsli breksita līguma īstenošanā. Britu parlaments jau trīs reizes noraidījis premjera Džonsona priekšteces Terēzes Mejas panākto vienošanos ar ES par Britānijas izstāšanos.
Džonsons uzstāj, ka blokam jāveic izmaiņas līgumā, tajā skaitā atceļot garantijas par robežas neveidošanu starp Īriju un Ziemeļīriju. Vakar tālruņa sarunā Džonsons apsolījis Īrijas premjerministram Leo Varadkaram, ka pēc breksita uz robežas starp abām valstīm fiziska kontrole nenotiks un ka Britānijas valdība stingri ievēros Lielās piektdienas miera līgumu, kas pielika punktu trīs desmitgades ilgušajam asiņainajam konfliktam starp Ziemeļīrijas katoļiem un protestantiem.
Džonsons, kurš vēl pirms dažām nedēļām apgalvoja, ka izstāšanās iespēja no ES bez līguma ir “miljons pret vienu”, 29. jūlijā, pirms doties braucienā pa valsti, pauda “stingru pārliecību”, ka viņam izdosies panākt jaunu vienošanos. Brisele paziņojusi, ka “šobrīd netiek plānots atsākt sarunas par izmaiņām vienošanās dokumentā”.
Maikls Govs, kurš Džonsona kabinetā vada breksita īstenošanas komiteju, paziņojis, ka valdība rīkojas, vadoties no apsvēruma, ka Apvienotā Karaliste izstāsies (no ES) bez vienošanās. 3. septembrī pēc vasaras atvaļinājuma darbu atsāk britu parlaments. 17. oktobrī paredzēta ES virsotņu apspriede, bet 31. oktobrī Džonsons apņēmies īstenot Britānijas izstāšanos no ES ar vai bez līguma. 2. oktobrī beidzas Konservatīvo partijas gadskārtējā konference. Analītiķi uzskata, ka divas nedēļas oktobra sākumā būs izšķirošas breksita virzībā.
