Egils Līcītis: Medusmēnesis ar mēru. Ko vērts ir Burova izteikums, ka viņš nenesīs vainagu 9. maijā? 2
Salīdzinot abu Rīgas pilsētas lielvecāko tēlus, nesen ievēlētais Oļegs Burovs slienas arvien augstāk, augumā vēl ne gluži Pētertornim vai debesskrāpim rada, bet jau Daugavas krastā stāvošā pārcēlāja Lielā Kristapa izmērā izstiepies.
Kurpretim aizgājušais Nils Ušakovs saraujas un saplok arvien maziņāks, atmiņā paliekošs kā ļauns knauķis, kurš uzcēla sienu starp Latvijas valsts galvaspilsētu un valsti. Tagadējā mēra priekštecis zināms kā runājošs tukšgalvis, bet Burovu jau medusmēnesī iepazīstam kā darbīgu, atjautīgu, saprātīgu vīru.
Zinu, ka stūrgalvīgākie domes opozīcijas deputāti mālē jauno priekšnieku melnu kā velnu, ne par grasi labāku par Nilu Vaļerjeviču, jo Burovs ilggadēji esot piedalījies aiz biezām štorām un zem širmja slēptos darījumos, iesaistīts finansiālās mahinācijās, amatu dalīšanā pietuvinātām personām – uz siltām vietām saskrējušiem siseņiem, un līdzzinātājs Rīgas putināšanā.
Bet, padomājiet, cienījamie opozicionāri, ka gadu garumā, strādājot pašvaldībā ienesīgos amatos, Burovam nav pielipusi ne misters 10%, ne misters 15% palama. Tagad šis vīrs ar mazliet atkailinātu galvvidu nāk kā draugs, kontaktus ar valsts institūcijām atbalstošs, uz dialogu vērsts pilsētas depolitizētājs.
Patīkami vērot, kā Burovs un Konkurences padomes Ābramas kundze apspriežas, mīlīgi dūdojot, galviņas saspieduši kopā kā divi balodīši. Sievietē pilsētas lielvecākais allažīgi meklējis sakoptību un krāšņu daili kā dvēselē, tā miesā.
Galvaspilsētas domes priekšsēdētājam atveras Rīgas pils vārti un prezidents silti spiež roku, un mēru ielaiž VARAM ministra pieņemamajās istabās, kas agrāk nebij domājams Ušakova ignorances dēļ. Nesaprašanās starp galvaspilsētu un nacionālo mērogu bija pārāk gājusi plašumā un dziļumā, nesaskaņa bijusi pilnīgi garām.
Vairs nevarēja ciest pusbarbarisko stāvokli, “valsts valstī” pozīciju, kādu radīja un ieņēma iepriekšējais pilsētas galva, Rīgas princis Nils ar svītu. Tagad, kad Levits un Burovs, tiekoties pilī, ir vienojušies, ka jājauc uzmūrētā siena, jāceļ Rīga par modernu Ziemeļeiropas metropoli, kas zina, ir jāpārvērtē arī pārējo varasvīru attieksme pret cilvēku, kurš vēlas Rīgu atkal ievietot Latvijas koordinātu sistēmā.
Turklāt domē lūst un irst vecie tikumi, vecā kārtība. Ko vērts ir Burova izteikums, ka viņš nenesīs vainagu 9. maijā, kur tika ziedots ieceļotāju dievībām! Tāpat atzīšanās, ka Oļega Burova balss vēlēšanās nekad nav kritusi “Saskaņas” atbalstam – iekams “Gods kalpot Rīgai” neizveidoja koalīciju ar sarkanajiem.
Jaunais kurss ar atteikšanos no gadiem koptās izolacionisma politikas arī raisa rīdzinieku simpātiju. No sasniegtām pēdējām robežām attiecībās ar valsti un sadarbībai ar apkārtējām pašvaldībām Burovs visai aktīvi griežas atpakaļ.
Pēc tam kad Ušakovs aizblandījies brāļoties ar sociālistiem uz Briseli, Burovs uzņēmies sūru, atbildīgu pienākumu pildītāja posteni.
Kur mērs parādās, tur aizvienam manāms celtnieka ķiverē – kur klaudz cirvji un skan zāģa dziesma, kur uz pilnu klapi griežas betonmaisītājs un kur būdīgi vīri dzeltenās vestēs pīppauzē uzvelk dūmu, atspiedušies pret lāpstu kātiem. Burovs ir ne vien visur, kur notiek būvdarbi, bet kā sadedzis pārvietojas Rīgā 25 stundas diennaktī.
Te mēru intervē Brasas pārvada patiltē, te varenais stāvs redzams skolas remontzonā, te klīst Čaka ielas rajonā un citos pilsētvides objektos. Burovs cenšas ievērot pilsētnieku praktiskās vajadzības. Kaut darbību traucē partiju kombinācijas, “neatkarīgās” frakcijas un tamlīdzīgi blakus apstākļi, mērs dzīries izvērst plašu saimniecisku programmu.
Tāpēc diez vai ir prāta darbs atstumt galvaspilsētas vadītāja piedāvāto sirsnību un draudzību un neuzturēt kontaktus, lai mūsu jaunais draugs atkal ieslēgtos sevī. Par feldšeri izmācījies cilvēks arvien būs uzlādēts uz saprašanos un humānists, vienkāršs un pieejams politiķis.
Latviešiem grūti paciešamais Nils Ušakovs ir padzīts no amata. Īstā pilsētas vadītāja Nila dzīvesbiedre, madame Strautiņa arī prom uz neatgriešanos. “Saskaņas” partija nekad vairs neatgūs agrākos sārtos, veselīgos vaigus un pazaudējusi popularitāti masās.
Lai paliek pagātnē vecie Rīgas pašvaldības un valsts varas rēķini. Tiem velkam strīpu pāri. Ieskatieties pulkstenī. Palicis pusotra gada, līdz tuvosies izjustas šķiršanās brīdis no Oļega Burova un rīdzinieki atvadīsies no bijušā mēra ar lielu paldies.
