Medus mednieku sezona sākas 0
Tieši Kukaiņu dienā – pagājušo sestdien – Rāmavā notika Latvijas biškopju pavasara saiets. Kamēr bitenieki iepirkās un klausījās lekcijas, bites veica pirmo pavasara aplidošanos, jo 17. marts bija pietiekami silta bezvēja diena. Nu biškopjiem mierīgs prāts, jo tās bišu saimes, kas sagaidījušas aplidošanos, visticamāk, sagaidīs arī pirmo ienesumu.
Laiks pie bitēm!
Visā visumā bites šoziem Latvijā ziemojušas labi, un drūmās prognozes, ka neparasti ilgais, siltais rudens varētu novest pie barības trūkuma stropos, nav piepildījies. Tāpēc noskaņa saietā, uz kuru bija atbraucis varbūt pat kāds tūkstotis interesentu, bija ļoti optimistiska.
Ar uzrunu “Laiks pie bitēm!” Armands Krauze, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs, deva saviem kolēģiem tādu kā sezonas atklāšanas starta šāvienu.
Viena no interesantākajām prezentācijām biškopjiem vajadzīgo lietu tirdziņā bija vecpiebaldzēna Aivara Radziņa no Vācijas atvestās bišu šūnas ar neparasti lielām acīm.
A. Radziņš šūnas netirgoja, taču iepazīstināja biteniekus ar šo jaunumu – ievietot medus telpā šūnas, kuru acis ir tik lielas, ka bitēm negriboties vilkt tranu perus, līdz ar to medus telpa netiek aizņemta ar periem, ir vieglāk noņemt medu un raža ir nedaudz lielāka.
A. Radziņš: “Pats to esmu izmēģinājis piecdesmit saimēm, un tikai divas bija tik stūrgalvīgas, ka tomēr pamanījās izvilkt tranu perus. Izmantojot šīs šūnas, bišu mātes norobežošanai no medus telpas nav vajadzīgs šķirsiets, kas bitēm apgrūtina stropa vēdināšanu. Vācijā šādas šūnas iespējams nopirkt bez uzcenojuma, Latvijā tās ir dārgākas nekā ar parastajiem valčiem gatavotās.”
Visi uzmanīgi klausījās arī Lietuvas kolēģa Sigita Useļa stāstījumā par 2011. gadā vispasaules biškopju kongresā Argentīnā redzēto. Argentīna ir trešā lielākā medus ražotāja pasaulē aiz Ķīnas un ASV, taču pati lielākā medus eksportētāja. Taču nebūt neesot tā, ka argentīniešiem medus nāk viegli – no saimes, pēc oficiālās statistikas, vidējā raža esot 30 – 40 kg. Lai to sasniegtu, biškopji nodarbojas ar ceļojošo dravniecību un sezonā, medījot medu, nobraucot tūkstošiem kilometru. Profesionāla drava Argentīnā skaitoties no 500 saimēm. Ja medu pārdodot uzpircējiem, cena esot no 0,60 līdz 1 latam par kilogramu. Mazumtirdzniecībā – trīs reizes lielāka. Eksportētājiem gan mazāka partija par autokravu – 22 tonnām – neinteresējot.
Salīdzinājumam – Latvijā SIA “Vinnis” pērn medu vairumā no vietējiem biškopjiem iepircis par 1,70 – 1,80 Ls/kg.
Interese par biškopību augusi
Bet cik stipra ir biškopība Latvijā? Pēc Latvijas Biškopības biedrības (LBB) datiem, Latvijā šobrīd ir aptuveni 68 000 bišu saimju. Ņemot vērā Latvijas teritorijas lielumu un biotopu daudzveidību, Latvijā varētu izvietot ap 200 000 bišu saimju, lēš A. Krauze. “Pēdējos gados saimju skaits aug un interese par biškopību ir liela. Biedrības organizētos biškopības kursos apmeklētāju ar katru gadu ir vairāk, un šo arodu vēlas apgūt arī daudz jauniešu,” viņš novērojis.
Latvijas Biškopības biedrībā šobrīd ir vairāk nekā 2000 biedru, bet pavisam valstī ir vairāk nekā 3000 bitenieku. Ar dravas lielumu ir gluži tāpat kā ar zemes īpašumiem – vislielākā īpašnieku grupa ir tā, kam pieder mazākie īpašumi. Tā 51% no visiem biškopjiem pieder dravas, kurās ir līdz 14 saimēm, 43% pieder no 15 līdz 99 saimēm, 3% pieder no 100 līdz 150 saimēm, bet vēl 3% pieder vairāk nekā 150 bišu saimes. LBB izpilddirektore Rita Bartuševica uzskata, ka ar nelielām izmaiņām aptuveni šāds sadalījums varētu saglabāties arī turpmāk, bet nelielas svārstības varētu būt starp hobija biteniekiem un tiem, kam biškopība ir veids, kā iegūt papildu ienākumus.
Pēc Eiropas Savienības noteiktā iedalījuma par profesionālu biškopi tiek uzskatīts tikai tāds, kas apsaimnieko vairāk nekā 150 saimes. Tas nozīmē, ka pēc Eiropas standartiem Latvijā tikai 3% biškopju ir profesionāļi. Taču Latvijā pie šīs grupas tiek pieskaitīti arī tie, kas apsaimnieko dravu, kurā ir vismaz simt saimju.
Kāda ir medus raža? R. Bartuševica: “Līdzīgi kā ar bišu saimju skaitu arī medus ražas statistika atšķiras starp oficiālajiem CSP un LBB apkopotajiem datiem. Jāņem vērā, ka LBB savas aptaujas veic anonīmi, bet CSP šīs ziņas jāiesniedz oficiāli, un cilvēki nevēlas uzrādīt savus reālos saimniecības apmērus. Tā, pēc CSP datiem, Latvijā 2010. gadā bija saražotas 620 tonnas medus, bet, pēc LBB datiem, šis apjoms bija divreiz lielāks un pārsniedza 1200 tonnas. Vidējā medus raža no saimes, pēc mūsu informācijas, ir no 16 līdz 26 kilogramiem.”
Medus patēriņš Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis. Pieaudzis arī imports, 2010. gadā sasniedzot 600 tonnas. Medu Latvijā galvenokārt importē no Beļģijas, Ķīnas, Spānijas, Somijas, Francijas, Lietuvas, Polijas. Taču pieaudzis arī medus eksports, kas 2010. gadā sasniedzis 230 tonnas. Medu Latvija eksportējusi uz Dāniju, Lielbritāniju, Īriju, Jordāniju un Nīderlandi.
Aptauja liecina, ka kādi 70% medus pircēju to iegādājas tieši no biškopjiem, 20% medus tiek realizēts vairumtirdzniecības vietās, bet 10% – lielveikalos, specializētajos biškopības veikalos un konditorejas cehos.
Aptauja  Kā pārziemojušas bites? Didzis Rumba, saimnieko Dikļu pagastā: “Šopavasar dravā kritušu saimju nav! Dravoju pagaidām ar 17 saimēm, bet tikai pagaidām, jo ir doma dravu paplašināt. Pērn vidēji no saimes izsviedu 45 – 50 kg pamatā meža ziedu medu, jo visapkārt dravas novietnei ir lieli mežu masīvi. Tā kā medus ražots bioloģiskā saimniecībā, litrs maksā piecus latus. Atlaides pircējiem dodu tikai ar sesto trīslitru burku.”
 Egons Krinkelis, saimnieko Rembatē: “Par to, kā bites pārziemojušas, varēšu pastāstīt tikai nākamajā pavasarī, jo savu dravu veidošu tikai šovasar. Sākšu ar trīs saimītēm un bez skopošanās, neskaitot medus sviedes iegādi, šim pasākumam tērēšu kādus 300 latus. Saimes pirkšu vismaz uz pieciem sešiem rāmīšiem, tās miermīlīgās, lai sākumā vieglāk. Pērn šāda lieluma saime mūsu pusē maksāja 50 – 60 latus.”
 Venta Lazdiņa, dravo Gulbenes pusē: “Man ir 30 saimju liela drava. Dūšīgi rakstu visus iespējamos projektus un gribu savu dravu paplašināt līdz pat simt saimēm. Pērn vidēji viena saime sanesa vairāk nekā 40 kg medus – gan meža ziedu, gan rapša, kam arī nav nekādas vainas. Dravoju ar Krainas un Buckfast rases bitēm. Visas rudenī ieziemotās saimes ir laimīgi pārziemojušas.” |
