Ceļu policisti Aigars un Uldis, kuri “kukulī” pieņēma divus spaiņus medus, saņem sodu 33
Ritvars Raits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ekonomisko lietu tiesa vakar pasludināja saīsināto spriedumu krimināllietā, kurā par divu medus spaiņu pieņemšanu kukulī apsūdzēti ceļu policisti Aigars Galējs un Uldis Rīdzinieks. Abi atzīti par vainīgiem un sodīti ar brīvības atņemšanu uz trim gadiem nosacīti.
Prokurors Pāvels Sondors lūdza abiem kukuļņēmējiem piemērot reālu cietumsodu, kā arī papildsodu – mantas konfiskāciju. Bet Ekonomisko lietu tiesa, kas darbu sāka pirms tikai nepilna pusotra gada, pret korumpantiem jau tradicionāli nav tik barga.
Traktorists bez tiesībām
Galvenie notikumi, kas tika skatīti un analizēti šajā kriminālprocesā, risinājās 2020. gada 26. jūlijā. Notikuma vieta – Vītiņu pagasts, kas toreiz vēl bija Auces novadā, bet pēc reformas nonācis Dobeles novadā. Tajā dienā Artūram G. piederošajā zemnieku saimniecībā tika uzsākta ziemas rapša kulšana. Pievakarē Artūrs lika strādniekam Jānim J. kāpt traktorā, lai pirmo kūlumu aizvestu uz šķūni. Viņš tā arī darīja, bet, braucot pa grants ceļu un tuvojoties šosejai, pamanījis, ka krustojumā dežurē ceļu policijas ekipāža.
Nelaime tā, ka Jānim nebija atbilstošas kategorijas vadītāja apliecības, lai stūrētu traktortehniku. Nezinādams, ko iesākt, traktorists metrus 50–60 pirms policijas mašīnas apturēja braucamo un ieslēdza avārijas gaismas. Skaidra lieta, ka tāda viņa rīcība kārtības sargos radīja aizdomas.
Policijas auto ar ieslēgtām bākugunīm piebraucis pie traktora, policisti prasījuši uzrādīt vadītāja apliecību, kā arī tehnikas dokumentus. Te atklājās arī citas nebūšanas – Jānim nebija nekādu traktora un piekabes dokumentu, jo saimnieks traktoristiem tos nemaz nedodot, lai nenozaudētu. Kā pārbaudes laikā noskaidroja policisti, traktoram nebija ne tehniskās apskates talona, ne obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, bet piekabe vispār nebija reģistrēta. Alkohols Jāņa izelpā neesot konstatēts.
Graudus nē, labāk medu
Saimnieks Artūrs tobrīd bija kaut kur aizbraucis, tāpēc Jānis zvanījis viņa sievai – zemnieku saimniecības līdzīpašniecei Ivetai G., lūdzot atvest traktortehnikas dokumentus. Kad ieradās Iveta, policisti konstatētos trūkumus un pārkāpumus sāka uzskaitīt viņai, aprēķinot iespējamo soda naudu kopsummu. Kā atceras sieviete, viņai ticis pateikts, ka kopumā varot nākties šķirties pat no 2000 eiro.
Pēc tam policisti zemniecei jautājuši, ko viņiem tagad darīt ar šo milzīgo pārkāpumu “buķeti”? Iveta bija gatava administratīvo pārkāpumu protokoliem, bet pēc kārtības sargu iniciatīvas sākušās sadzīviska līmeņa diskusijas par to, kā varētu vienoties. Kas varētu būt kā kompensācija par tādu pretimnākšanu kā protokola nenoformēšana? Sieviete sapratusi, ka policisti cer uz kādu materiālo labumu, tāpēc atbildēja, ka vienīgais, ko viņa var piedāvāt, ir graudi un medus.
Tas otrais produkts ceļu policistus ieinteresējis. Runājuši par to, cik medus vajadzētu, bet par konkrētu daudzumu nevienojušies, ″jo viens no policistiem teica, ka viņš tur gadā apēdot kādus 200 litrus”, liecināja Iveta. Viņa pati apsolījusi, ka nākamajā dienā aizvedīs medu uz Tukumu, kur dzīvo policists Uldis Rīdzinieks. Tieši viņš bijis galvenais medus tīkotājs. Pēc tādas vienošanās puses devušās pie saviem transporta līdzekļiem (arī traktorists Jānis) un aizbraukušas katra savās darīšanās.
Nākamajā dienā Iveta noliktavā paņēmusi divus lielus medus spaiņus (katrā 26–27 kg) un devusies uz Tukumu, kur medu atdeva pavisam citai personai. Viņa bija domājusi, ka katram no kukuļa pieprasītājiem būs gana ar vienu tādu spaini. Kā noskaidrots izmeklēšanā, medu no viņas paņēma U. Rīdzinieka krustdēls Dāvis, kuram krusttēvs Uldis to bija palūdzis izdarīt.
Kad Ivetai tiesā jautāja, kāpēc viņa vēl veda policistiem kukuli uz Tukumu, ja reiz protokola nebija, sieviete vaļsirdīgi atzinās, ka baidījās no atriebības, jo Rīdzinieks un Galējs bijuši labi informēti par viņas saimniecību – kur tā atrodas, ar ko nodarbojas. Ivetas vīrs Artūrs tiesā liecināja, ka viņu 30 gadus ilgajā kopdzīves laikā viņš nekad nebija savu sievu redzējis tik uztraukušos un nomāktu kā pēc viņas sarunas ar policistiem.
Gribējis burciņu, bet dabūja spaini?
Tiklīdz Iveta bija pārradusies no Tukuma, tā pie viņas atbrauca Valsts policijas Iekšējās drošības biroja (IDB) darbinieki, kas informēja zemnieci, ka zina par notikušo kukuļdošanas faktu. Ivetai tika piedāvāts sadarboties ar izmeklēšanu, jo tikai tā bija iespējams viņu atbrīvot no kriminālatbildības. Sieviete piekrita un liecināja visu, ko zināja. Detaļas par to, kā IDB inspektoriem kļuva zināms par medus kukuli, tiesas sēdē netika izpausts, izskanēja tikai, ka tas bija operatīvo darbību rezultātā.
Var pieļaut, ka IDB jau iepriekš bijušas kādas aizdomas par U. Rīdzinieka un A. Galēja korumpētību, tādēļ viņi tika novēroti. Izmeklēšanai ļoti svarīgi bija atrast un izņemt saldo kukuli. Kratīšanas laikā medus tika atrasts Ulda Rīdzinieka dzīvoklī. No viņa spaiņa tas jau bija pārliets mazākos traukos – plastmasas spainīšos un burkās.
28. jūlijā abi kukuļņēmēji tika aizturēti, bet pēc divām dienām viņiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Ne Rīdzinieks, ne Galējs savu vainu neatzīst. Viņu aizstāvības versija ir tāda, ka Jāņa vadīto traktoru viņi neesot redzējuši kustībā, bet ceļa malā novietota transportlīdzekļa īpašnieku neesot bijis par ko sodīt. Bijis arī vēl viens variants – protokolu noformēt pēc trim darba dienām, tikai šo plānu izjaukusi aizturēšana.
Par medu savukārt bija tāda versija – Uldis Rīdzinieks sarunā ar Ivetu esot ieminējies, ka gribētu to nopirkt, bet viņa esot apsolījusi, ka pati atvedīs saldo produktu uz Tukumu. Vienīgā nianse – Rīdzinieks esot domājis iegādāties vien pāris burciņas, bet saimniece atvedusi tik daudz medus, ka visu Tukumu varēja pabarot.
Tomēr abu policistu savstarpējā komunikācija, kas notikusi, izmantojot telefonus, liek domāt par ko citu. Piemēram, vispirms Rīdzinieks rakstīja Galējam, ka sieviete būšot viņus “uzmetusi”, pēc tam, ka tā bijusi viltus trauksme, jo atvesti divi spaiņi. Vēlāk sekoja bildes ar medu, kā arī ideja par tā tirgošanu.
Vai Rīgas apgabaltiesā lems tāpat?
Prokurors Sondors lūdza tiesu ne tikai atzīt abus apsūdzētos par vainīgiem kukuļņemšanā grupā, bet arī piespriest reālus cietumsodus. A. Galējam kā norīkojuma vecākajam – trīs ar pusi gadus aiz restēm, bet U. Rīdziniekam – trīs gadus. Kā papildsodu prokurors lūdza piemērot konfiskāciju Galēja četrām automašīnām un naudai (1800 eiro), kā arī Rīdzinieka nekustamajam īpašumam Tukumā un vienai automašīnai. Vēl viens P. Sondora lūgtais papildsods bija abiem apsūdzētajiem uz trim gadiem atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus.
Tiesnese Ieva Jankovska lēma par nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz trim gadiem gan Galējam, gan Rīdziniekam. Abiem uz četriem gadiem atņemtas tiesības ieņemt amatus Valsts policijā. Spriedums ir pārsūdzams.
