Labākie – norvēģi ar dāņu grīdiņu 2
Ar bitēm Jānis sācis nodarboties deviņdesmitajos gados pēc Vecbebru Biškopības tehnikuma beigšanas. Pirmie gadi nostrādāti kolhoza lieldravā, bet tad, kad sākušies juku laiki, bitenieks privatizējis piecdesmit saimes un devies uz Zvārdes poligonu. Braucis uz darbu ar divriteni, visu vajadzīgo vedot mugursomā. Dravojis ar Latvijas stāvstropiem, bet, kad Latvijā ienākuši dāņu un norvēģu stropi, izmēģinājis arī tos. Kuri tad labāki? Jānis saka tā – ziemošanai labāki ir norvēģu stropi, bet pārvadāšanai – dāņu, jo tos autobusiņā var vairāk sakrāmēt. Dāņu, taču ar norvēģu stropa grīdu, lai bitēm pārvadāšanas laikā būtu telpa, kur palikt. Kāpēc šādi daudzkorpusu stropi, ar kuriem mazāka auguma cilvēkam grūti strādāt, ir labāki nekā, piemēram, baltkrievu stropi, kuros saiet kādas 24 peru kāres un bišu jūra? Jānis skaidro – tāpēc, ka ziemā siltums ceļas uz augšu un tā var pārziemināt lielāku saimi. Tas ļoti svarīgi tāpēc, lai saime būtu spēcīga un bites gatavas darbam jau agri pavasarī, kad daudz ziedu. Tas ir tā vērts – šopavasar uz pūpoliem aizvestās saimes jau sanesušas katra pa 40 kg.
Šobrīd Jānis pamazām apgūst pavisam jaunus, no līdzšinējās prakses atšķirīgus dravošanas paņēmienus, kas sola ļoti lielas ražas. Dravnieks saka, ka līdz šim viņš nodarbojoties ar biškopību, bet tā jau būšot medus ražošana.
