Medus ājurvēdā: ar kādiem produktiem kopā to drīkst izmantot? 7
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāda loma ir medum ājurvēdas uzturā? Ar kādiem produktiem tas sader, bet ar kādiem ne? Zane Gaudiņa Talsos
Atbild ājurvēdas uztura speciāliste, ājurvēdas medicīnas ārste Guna Vilka: “Ājurvēdā pirmajā vietā liekami pārtikas produkti, kas ir nektārs ķermenim un garam, sniedzot absolūto dzīvības spēku. Saules jeb gaismas ēdiens attīra no sārņiem ne tikai fizisko ķermeni, bet arī garu un zemapziņu, paceļ to augstākā garīgā līmenī.
Pie gaismas ēdieniem pieder visi svaigie, dabiskie, barojošie, viegli sagremojamie, ar barības vielām bagātie, bioloģiskie pārtikas produkti, piemēram, augļi, rieksti, kvalitatīvs lauku piens, arī medus. Šie pārtikas produkti uz organismu iedarbojas gluži kā zāles – dziedinoši, pastiprinot agni jeb gremošanas uguni, uzlabojot vielmaiņu, pašsajūtu, harmoniju.
Ājurvēdā par vislabāko tiek uzskatīts tumšais savvaļas bišu medus, jo tajā koncentrēts ziedu spēks un tas satur rūgtvielas. Savukārt rafinētajam cukuram, kas sauli vispār nav redzējis, nav gaismas faktora. Tas sniedz saldo garšu, bet tā ir tukša, bez tās pievienotās vērtības, kāda ir medum.
Protams, medus satur kalorijas, bet saskaņā ar ājurvēdas ēšanas principiem tās netiek skaitītas, tāpat kā vitamīnu un minerālvielu daudzums. Šeit svarīgākais ir ēdiena jeb produkta kvalitāte. Medum ir karsējoša kvalitāte, tādēļ tas veicina ātrāku vielmaiņu.
Ja salīdzina tējkaroti cukura un medus, kaloriju skaits tajās ir gandrīz vienāds, arī pēc garšas abas šīs vielas ir patīkamas un vienlīdz saldas, taču tā kā cukuram nav gaismas faktora, daļu no tā organisms paņem nepieciešamās enerģijas nodrošināšanai, bet pārējo – nogulda vai nu aknās, vai tauku rezervēs. Savukārt medus, kas pēc savas dabas ir karsts produkts, nevar pārveidoties tauku šūnās, bet gan tiek izmantots ilglaicīgai organisma darbībai.
Medus, tāpat kā gī un sezama eļļa, ārstnieciskās devās arī alkohols, ājurvēdā ir nesējvielas, kuras efektīvāk nogādā ķermenī zāles, it īpaši asās un rūgtās. Dzerot ārstniecisko augu tēju kopā ar medu, tās organismā uzsūcas daudz labāk.
Arī ājurvēdā ārstniecībā izmanto augus, piemēram, vībotnes un vērmeles. Iejaucot šo augu pulveri medū, augu iedarbība divkāršojas un ķermenis to ātri uzsūc. Lai uzlabotu gremošanu, mazinātu vēdera pūšanos, emociju radīto sasprindzinājumu vēderā, piestiņā sajauc pustējkaroti fenheļa, pustējkaroti koriandra, pustējkaroti ķimeņu sēklu, saspaida, pievieno tējkaroti medus, samaisa. Lēnām to apēd, uzdzerot siltu ūdeni vai tēju.
Katrs pārtikas produkts satur kādu no pieciem elementiem – gaisu, ēteri, uguni, ūdeni vai zemi. Ikvienam ir savas enerģētiskās vibrācijas, sadarbības enerģija, tāpēc daži no tiem viens otru pastiprina, sasniedzot vēl lielāku efektu, bet citi nomāc, padarot ēdienu par indi.
Ja produktiem piemīt atšķirīga enerģija, piemēram, viens no tiem ļoti karsē, bet otrs atvēsina, lietojot tos kopā, organismā rodas diskomforts, bet ar laiku – toksiski savienojumi. Arī no medus, ja to ēd nepareizā veidā vai kombinējot ar nesaderīgiem pārtikas produktiem.
Piemēram, medus nesader ar sieru, redīsiem, svaigiem augļiem, bet sader ar žāvētiem augļiem, riekstiem, graudiem, putrām.
Medum piemīt karsējoša pēcgarša, tādēļ to nevajadzētu lietot karstā vidē, piemēram, tveicīgā vasaras dienā, pirtī vai gadījumos, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra virs 38 grādiem.”
